Uzticīga saviem solījumiem, Nacionālā apvienība (NA) nepilnu mēnesi pēc tam, kad galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas trešo valstu pilsoņiem noteica augstāku cenas slieksni nekustamā īpašuma iegādei apmaiņā pret uzturēšanās atļaujas iegūšanu, nākusi klajā ar jauniem grozījumiem likumā, kas pēc būtības uzturēšanās atļauju pret nekustamā īpašuma iegādi liegs iegādāties lielākajiem šā valsts sniegtā pakalpojuma izmantotājiem – Krievijas pilsoņiem.
8. maijā Saeima galīgajā lasījumā nobalsoja par likuma grozījumiem, kas noteica, ka līdzšinējo 150 000 eiro vietā trešo valstu pilsoņiem, iegādājoties nekustamo īpašumu un pretī saņemot uzturēšanās atļauju, sākot ar 1. septembri būs jāmaksā 250 000 eiro.
Par šiem grozījumiem balsojot arī NA, tā tomēr paturēja tiesības turpināt spiest uz koalīcijas partneriem, lai Krievijas pilsoņiem iespējas iegādāties uzturēšanās atļaujas tiktu samazinātas maksimāli, raksta NRA.lv.
Uzreiz pēc atbalstītā balsojuma NA arī izplatīja paziņojumu, kurā vainoja koalīcijas partnerus, ka tie ir ieinteresēti nekustamā īpašuma tirdzniecībā pret uzturēšanās atļaujām un speciāli vilcinājuši izmaiņas likumā.
«Tikai bailes no pilsoņu balsojuma gaidāmajās vēlēšanās un Ukrainas notikumu kontekstā ir piespiedušas Saeimas vairākumu tomēr izšķirties par jebkādu ierobežojumu uzlikšanu,» pausts NA paziņojumā.
Tagad apvienība aicina valdību atbalstīt partijas kontrolētās Tieslietu ministrijas izstrādātos un valdībā iesniegtos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā nepieciešams noteikt to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem tiek apturēta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana.
Likumprojekta autori skaidro – Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka valdībai būs tiesības noteikt imigrācijas likumā minētos gadījumus, uz kuru pamata termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana tiks apturēta noteiktu trešo valstu pilsoņiem. Šādu lēmumu Ministru kabinets varēs pieņemt valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas nolūkā, un lēmums tiks pieņemts, pamatojoties uz kompetentu iestāžu (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs) sniegto informāciju.
«Kā ir norādījusi Drošības policija, uzturēšanās atļaujas saņēmušie ārvalstnieki var iesaistīties dažādu pret Latvijas valsts drošību vērstu aktivitāšu finansēšanā. Tādējādi likumprojekta mērķis ir nepieciešamības gadījumā ierobežot termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu konkrētām personu grupām no noteiktām trešajām valstīm, lai veicinātu Latvijas nacionālās drošības aizsardzību, nacionālas un vienotas valsts attīstību un nodrošinātu sabiedrības drošību,» saka apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Tādēļ apvienība lūdzot valdību aizsargāt Latviju un apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem. «Situācijā, kad kaimiņos atrodas agresīva un labi bruņota lielvalsts, tirgot tās pilsoņiem uzturēšanās atļaujas nozīmē vienaldzību pret valsts likteni,» uzsver G. Bērziņš.
Šo apvienības ideju neizprot ne ekonomisti, ne politologi, jo saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju ikviens nekustamā īpašuma pircējs apmaiņā pret uzturēšanās atļauju jau tā tiek pārbaudīts individuāli.
Politologs Filips Rajevskis, piemēram, uzskata, ka šāda NA iniciatīva vērtējama kā priekšvēlēšanu populisms. «Cilvēkus, kas pērk to nekustamo īpašumu, jau tā pārbauda individuāli, un es domāju, ka tas ir efektīvāk nekā liegt šo iespēju konkrētas valsts pilsoņiem,» saka politologs.
Arī politiskos konkurentus Latvijas attīstībai pārstāvošais ekonomists Uldis Osis uzskata, ka šāds piedāvājums nav līdz galam apdomāts, jo tas liegtu iespēju iegādāties īpašumu un uzturēšanās atļauju līdz ar to ne tikai Latvijas valstij potenciāli bīstamajiem Krievijas pilsoņiem, bet arī tādiem, kas ir atklātā opozīcijā Krievijā valdošajai varai.
«Lasot sociālos tīklus, es redzu, ka ir ļoti daudz cilvēku, kas ir pret Krievijas agresiju un realizēto politiku. Šāds likums tiem liegtu vienu iespēju pamest šo režīmu. [..] Nedomāju, ka tas ir prātīgs ierosinājums, es būtu pret,» saka ekonomists.
Jānis Lasmanis