Sacerot apsūdzību Aivaram Lembergam, prokurori nav skaidrojuši, ko nozīmē jēdziens «patiesais labuma guvējs» un «patiesā labuma guvēja tiesības», par to liecina kliedzošās pretrunas un neprecizitātes apsūdzībā, tiesā teica advokāts Māris Grudulis, vēsta NRA.lv.
Kā teica advokāts, aizstāvībai nebūtu jāskaidro tiesai, ko nozīmē «patiesais labuma guvējs», kādas tam ir tiesības un kādos likumos šis termins ir atrunāts. Pēc aizstāvja domām, jēdzienam vajadzētu būt precīzi aprakstītam un izskaidrotam apsūdzībā, «tajā skaitā minot likuma normu, no kuras šāds tiesību subjekts izriet, un kādas tiesības šim subjektam paredz likums». Tā kā apsūdzībā nekā tāda neesot, aizstāvībai pašai jāmeklē «patiesā labuma guvēja» juridiskais pamatojums un šā jēdziena juridiskais saturs.
Ietekmēts tas, kas neeksistē
Advokāts izpētījis, ka A. Lemberga apsūdzībā cita starpā laikā, kad SIA Naftas filtrs tika nodota privatizācijai, Latvijas likumdošanā jēdziens «patiesais labuma guvējs» nepastāvēja. Tā kā šāda jēdziena tolaik nebija un Latvijā neviens uz tādu neatsaucās, arī prokurori nedz apsūdzībā, nedz savā debašu runā neatsaucās ne uz vienu normatīvo aktu, kur būtu minēts «patiesais labuma guvējs».
Tas gan nav liedzis prokuroriem šo terminu nemitīgi piesaukt. Tā, piemēram, apsūdzībā teikts, ka A. Lembergs līdz 1999. gada 7. aprīlim esot patiesais labuma guvējs SIA Naftas filtrs «ne mazāk kā 3,56% apmērā», bet no 1999. gada 8. aprīļa A. Lembergs, viņa dēls Anrijs Lembergs un viņa meita Līga Lemberga esot kopā «vienādās daļās» patiesie labuma guvēji SIA Naftas filtrs «ne mazāk kā 4,36% apmērā».
M. Grudulis tiesai atgādināja, ka «patiesais labuma guvējs» kā tiesību subjekts Latvijas likumos pirmo reizi definēts 2005. gada 26. maija redakcijā likumā Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Šis apstāklis, pēc advokāta domām, viennozīmīgi apliecina, ka «apsūdzībā minēto lēmumu pieņemšanas brīdī (t. i., 1999. gadā) šāds subjekts nemaz nevarēja juridiski pastāvēt».
Vēl trakāk! Sākot no 2005. gada 26. maija, Latvijas likumos kā tiesību subjekts definēts «patiesais labuma guvējs» – tā definīcija nosaka personas juridisko statusu. Taču nevienā Latvijas normatīvajā aktā nav noteiktas «patiesā labuma guvēja tiesības». Apsūdzības tekstā advokāts tā arī nav atradis atsauci nedz uz Latvijas, nedz kādas citas valsts normatīvo aktu, no kura šādas tiesības izrietētu. Tomēr minētais apstāklis prokuroriem nav traucējis apsūdzībā apgalvot, ka šīs «patiesā labuma guvēja tiesības» tikušas ietekmētas. «Kā var ietekmēt to, kā nav? Šis ir vismistiskākais jautājums apsūdzībā, uz kuru nav nedz prokuroru skaidrojuma, nedz atbilde būtu atrodama kaut kur ārpus lietas ietvariem,» teica M. Grudulis.
Apsūdz ar to, kā nav
Lai arī Latvijas likumos «patiesā labuma guvēja tiesības» nav atrodamas, tomēr prokurori, izmantojot šo jēdzienu, inkriminē A. Lembergam noziedzīgas darbības. Pēc advokāta teiktā, apsūdzībā nav pat atbilstoši pamatots, ka A. Lembergs, Anrijs Lembergs un L. Lemberga būtu kvalificējami kā patiesie labuma guvēji SIA Naftas filtrs.
Kā skaidroja M. Grudulis, apsūdzībā tā arī nav norādīts, saskaņā ar kādu normatīvo aktu minētās personas būtu atzīstamas par «patiesajiem labuma guvējiem», arī debatēs prokurori nav minējuši nekādu juridisko pamatojumu «patiesā labuma guvēja» statusa un «patiesā labuma guvēja tiesību» esamības pamatošanai.
Kā tiesai skaidroja aizstāvis, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā «patiesā labuma guvēja» jēdziens tiek atklāts, uzskaitot noteiktu pazīmju kopumu. Viena no pazīmēm ir 25% akciju īpašums vai šā īpašuma tieša vai netieša kontrole. «Ja personai nepieder vai nav kontrolē minētie 25%, tad šī persona nevar tikt atzīta par patieso labuma guvēju,» uzsvēra M. Grudulis.
Apsūdzībā vienīgā norāde ir uz nesaprotamā veidā procentuālā izteiksmē izteiktu «patiesā labuma guvēja» statusu. No minētā advokāts secina, ka apsūdzībā tiek inkriminēta tieši procentuālā īpašuma vai kontroles esamība, jo citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzētie «patiesā labuma guvēja» veidi netiek inkriminēti. «Līdz ar to, pat ja arī tiesa konstatē šādu procentuālu ietekmi, tā tomēr nesasniedz 25%, kā dēļ nav iespējams atzīt, ka Aivars Lembergs, Anrijs Lembergs un Līga Lemberga būtu patiesie labuma guvēji SIA Naftas filtrs», norādīja M. Grudulis.
Prokuroru «vienādojums»
Bez tam apsūdzībā norādīts, ka Aivars, Anrijs Lembergi un Līga Lemberga esot bijuši nevis vienkārši «patiesie labuma guvēji» SIA Naftas filtrs, bet gan «vienādās daļās» «patiesie labuma guvēji». Pēc advokāta teiktā, tas ir nekas cits, kā prokuroru ne ar ko nepierādīts pieņēmums. Nedz apsūdzībā, nedz savās debatēs prokurori tā arī nav pamatojuši šāda sadalījuma esamību. Arī citu pierādījumu krimināllietā sadalījumam «vienādās daļās», pēc aizstāvja teiktā, nav.
M. Grudulis tiesai skaidroja, ka šādai «patieso labuma guvēju» konstrukcijai apsūdzībā nav ietverts nekāds pamatojums, kas ļautu atzīt šādas juridiskas konstrukcijas esamību. No apsūdzības neesot arī saprotams, vai tā ir personu apvienība, kopīpašums, vai kāda cita tiesībās reglamentēta organizācijas forma, kuras esamība ļauj apsūdzībā summēt procentuālo apjomu un izteikt to kā vienu vienību. «Šādu konstrukciju nepieļauj neviens Latvijas vai ārvalstu likums, tomēr tāda konstrukcija apsūdzībā ir norādīta. Tomēr, tā kā minētajam jautājumam ir būtiska nozīme procesa rezultātam, tad apsūdzībā tam bija jābūt atspoguļotam un pamatoti argumentētam, kas nav ticis izdarīts,» skaidroja advokāts.
Pēc M. Gruduļa teiktā, tā kā apsūdzība saistībā ar iepriekšminēto ir ļoti vispārīga, to nav iespējams saprast un attiecīgi sagatavot aizstāvības pozīciju tieši juridiskā pamatojuma atspēkošanai.
Foto: F64
