„Jautājumi, kas saistīti ar eirozonas nākotni, ir svarīgi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tie ir jārisina visu dalībvalstu lokā pie viena galda. Tādēļ pozitīvi vērtējam pēdējās Eiropadomes secinājumus, kas piedāvā visaptverošus pasākumus krīzes seku likvidēšanai un turpmākai finanšu stabilitātei eirozonā,” konferencē teica S.Āboltiņa. 

Runājot par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvijai izvairīties no valsts bankrota ļāva neatlaidīgs darbs un trīs principu – stabilitātes, partnerības un atbildīguma – ievērošana.

„2011.gada valsts budžets ļoti skaidri iezīmē pavērsienu Latvijas valsts ekonomikas izaugsmē. Ja iepriekšējie divi valsts budžeti bija raksturojami kā krīzes budžeti, tad šis ir stabilizācijas budžets,” paneļdiskusijā par ekonomiku pauda S.Āboltiņa, skaidrojot, ka būtiski samazināti valsts tēriņi un ceturto daļu valsts budžeta izdevies atvēlēt attīstībai.

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latviju krīzē noveda elementāru ekonomikas likumu ignorēšana un vieglprātīga politika, taču patlaban ekonomiskie rādītāji turpina uzlaboties. „Latvijā ir novērojams viens no straujākajiem ražošanas un eksporta pieaugumiem Eiropā. Šie sasniegumi ir saistāmi tieši ar valdības un parlamenta spēju neatlaidīgi, soli pa solim, neskatoties uz nievām, kritiku un pat pretdarbību, darīt savu darbu,” situāciju raksturoja Saeimas priekšsēdētāja.