Vājš globālais pieprasījums, inflācija, augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums, kā arī relatīvi lielais preču krājumu līmenis, kas pasaulē daudzās rūpniecības nozarēs izveidojies kopš pandēmijas beigām, šogad ir negatīvi ietekmējis Latvijas rūpniecību, kur jau vairāk nekā gadu turpinās lejupslīde. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada septembrī Latvijas rūpniecības izlaide samazinājās par 2,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi saruka par 4,6 %. Kopš 2022. gada sākuma ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par vairāk nekā 8 %, kas ir gandrīz tikpat liels kritums, kādu rūpniecība piedzīvoja COVID-19 pandēmijas pirmajos mēnešos.
Septembrī ražošanas apjomi samazinājās lielākajā daļā rūpniecības nozaru un vislielākie kritumi fiksēti poligrāfijas (-28 % pret iepriekšējo gadu), mēbeļu (-26,1 %) apģērbu (-18,7 %), nemetālisko minerālu (-17,3 %) un auto detaļu (-17 %) ražošanā. Taču atsevišķās nozarēs ir arī pieaugums, piemēram, pēdējā gada laikā pārtikas produktu ražošana Latvijā ir pieaugusi par 6 %, elektrisko iekārtu – par 6,1 % un gatavo metālizstrādājumu – par 3 %.
Ražošanas apjomi rūpniecībā šogad samazinās ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī daudzās citās pasaules valstīs, un līdz gada beigām lejupslīde Latvijas rūpniecībā, visticamāk, turpināsies. Pasaulē pieprasījums pēc precēm joprojām ir vājš, eirozonas ekonomika atrodas uz recesijas robežas un oktobrī ražotāju noskaņojums lielākajās pasaules ekonomikās atkal ir pasliktinājies. Arī Latvijas rūpniecībā šī gada pēdējā ceturksnī ir samazinājies jauno pasūtījumu apjoms. Tomēr ir arī labas ziņas – preču krājumu apjoms pasaulē beidzot ir sācis samazināties, un tas ļauj cerēt, ka nākamgad Latvijas rūpniecībā ir gaidāma stabilizācija un mērenas izaugsmes atgriešanās.
Vienlaikus atkopšanās rūpniecībā nākamgad, visticamāk, nebūs ļoti strauja. Situācija pasaules ekonomikā ir neskaidra, izaugsme Eiropā ir apstājusies, ASV ekonomikā joprojām ir redzami recesijas draudi un straujais procentu likmju kāpums būtiski samazinājis aktivitāti būvniecībā. No jauna izsniegto būvatļauju apjoms eirozonā samazinās, savukārt Vācijā būvniecības nozare arvien vairāk ziņo par nepietiekamu pieprasījumu.
Arī Latvijā ar būvniecību saistītajās rūpniecības nozarēs ražošanas apjomi ir sarukuši ievērojami straujāk nekā citās nozarēs. Vienlaikus inflācija eirozonā strauji mazinās un tas ļauj finanšu tirgiem sākt pārskatīt prognozes par to, kad ECB varētu sākt mazināt procentu likmes. Ja vēl pirms mēneša pirmais procentu likmju samazinājums tika gaidīts tikai jūnijā, tad šobrīd finanšu tirgus vērtējumā pirmais ECB procentu likmju samazinājums varētu notikt jau nākamā gada aprīlī vai pat martā. Tas noteikti būtu pozitīvs impulss arī Latvijas rūpniecībai.
Mārtiņs Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
