Banka Citadele ir atjaunojusi Latvijas ekonomikas vidēja termiņa izaugsmes prognozes. Neraugoties uz augsto nenoteiktību, nelielo IKP kritumu pērn un daudziem riskiem, tiek saglabāts piesardzīgi pozitīvs skats uz Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām 2024. gadā.
“Inflācija Latvijā ir strauji sarukusi un šobrīd atrodas zem 2 %, dabasgāzes cenas Eiropā jau ir tuvu pirms pandēmijas līmenim, finanšu tirgi šogad sagaida procentu likmju mazināšanu, un kopumā Eiropas ekonomikā ir redzamas stabilizācijas pazīmes. Pēc mūsu prognozēm Latvijas IKP pieaugums šogad būs 2 % apmērā, no iepriekš prognozētajiem 2,3 %. Savukārt 2025. gadā Latvijas IKP pieaugums tiek prognozēts 2,8 %. Nelielais izaugsmes prognožu samazinājums pamatā ir saistīts ar vājāku ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē, nekā tas tika gaidīts,” saka Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists.
Sagaidāms noturīgāks rūpniecības pieaugums
Visgrūtāk 2023. gadā klājās ražošanas un transporta nozarēm, galvenokārt vāja ārējā pieprasījuma un pasaules rūpniecības cikliskās lejupslīdes dēļ. Tomēr uzņēmēju noskaņojuma rādītāji liek domāt, ka lejupslīde rūpniecībā tuvojas beigām un šī gada pirmajā pusē Latvijā varētu atsākties noturīgāks rūpniecības pieaugums. Krājumu līmenis eirozonas rūpniecībā ir sācis sarukt, un tas ir signāls, ka tuvākajos mēnešos gaidāms arī jauno pasūtījumu pieaugums. Pieaugums rūpniecībā pozitīvi ietekmēs arī transporta nozares rādītājus.
Vienlaikus inflācijas kritums, zemais bezdarba līmenis un algu kāpums veicinās reālo ienākumu pieaugumu. Patēriņa cenas Latvijā šogad varētu pieaugt par 1,5 %, bezdarbs – samazināties līdz 6,4 %, savukārt vidējā darba samaksa varētu pieaugt par 7 %. Neraugoties uz nelielo ekonomikas kritumu pērn, spiediens paaugstināt darba samaksu ir liels un valsts budžetā apstiprinātais darba samaksas pieaugums publiskajā sektorā šogad būs tuvu 10 %. Tāpat procentu likmju maksimums jau ir sasniegts un šogad, visticamāk, ir gaidāms procentu likmju samazinājums. Finanšu tirgus vērtējumā EURIBOR likmes līdz gada beigām varētu noslīdēt zem 3 %. Zema inflācija, ienākumu pieaugums un procentu likmju kritums veicinās patēriņa pieaugumu.
Vājākais posms Eiropas ekonomikā – būvniecība
Augsto procentu likmju dēļ ir būtiski samazinājusies aktivitāte mājokļu tirgos. Tādēļ rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs mērens, un būvmateriālu ražotājiem, kā arī citiem ar būvniecības nozari saistītiem uzņēmumiem arī 2024. gads būs sarežģīts. Arī Latvijā 2024. gadā privātā sektora pieprasījums būvniecībā būs vājāks nekā pērn, tomēr Latvijai šobrīd ir pieejams liels apjoms ES fondu investīciju un valsts budžetā ir ieplānots investīciju pieaugums.
Vienlaikus situācija ekonomikā saglabājas ļoti nenoteikta un risku izaugsmei šogad ir daudz. “Piemēram, Finanšu ministrija ir norādījusi, ka pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju. Ja šis risks īstenosies, tad cerēt uz ekonomikas izaugsmi šogad būs grūti, un ir ļoti svarīgi darīt visu, lai sekmīgi īstenotu ES fondu investīcijas pilnā apmērā. Lielākie riski Latvijas ekonomikai šobrīd gan ir saistīti ar ārējiem faktoriem. Karš Ukrainā turpinās un ģeopolitiskie riski mūsu reģionā ir ļoti augsti, kas, pat nerealizējoties, var negatīvi ietekmēt investīciju lēmumus. Tāpat, neraugoties uz straujo inflācijas kritumu, inflācijas gaidas Eiropā joprojām atrodas salīdzinoši augstā līmenī un jaunu šoku gadījumā nevar izslēgt atkārtotu inflācijas pieaugumu. Tas nozīmētu augstākas procentu likmes nekā šobrīd tiek prognozēts, kas var radīt arī jaunus finanšu stabilitātes riskus. Tikmēr Latvijas ekonomikā šobrīd lielākie riski ir saistīti ar demogrāfiju un iedzīvotāju skaita samazināšanos,” skaidro Mārtiņš Āboliņš.
