Inflācija un augstās energoresursu cenas, vājš globālais pieprasījums rūpniecībā un procentu likmju kāpums šogad ir negatīvi ietekmējis Latvijas ekonomiku, un Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais novērtējums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas IKP šī gada trešajā ceturksnī ir sarucis par 0,1 %, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP ir pieaudzis par 0,6 %. Faktiski Latvijas ekonomika šobrīd atrodas nelielā recesijā, lai gan trešā ceturkšņa Latvijas rezultāti ir labāki, nekā varēja gaidīt, jo rūpniecībā, eksportā un tirdzniecībā rezultāti trešajā ceturksnī bija ievērojami vājāki nekā ekonomikā kopumā.
Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni ražojošo nozaru izlaide Latvijā samazinājās par 3,3%, savukārt pakalpojumu nozaru – par 0,1 %. Tikmēr kopējos IKP rādītājus uz augšu pavilka produktu nodokļu iekasēšana, kas pieauga par 1,9 %. Nodokļu ieņēmumi, protams, ilgstoši nevar augt ātrāk nekā ekonomika, tādēļ, manuprāt, pastāv risks, ka šoreiz trešā ceturkšņa IKP rādītāji izskatās labāki nekā ir patiesībā. Līdzīga situācija bija vērojama šī gada pirmajā ceturksnī, kad gandrīz visu sākotnējo IKP pieaugumu veidoja nodokļu ieņēmumi, taču vēlāk sekoja negatīvas IKP korekcijas, un šobrīd pirmais ceturksnis jau ir ar mīnusu. Latvija šobrīd nav vienīgā valsts Eiropā, kas atrodas uz recesijas robežas. Piemēram, neskatoties uz inflācijas kritumu un zemākām energoresursu cenām, trešajā ceturksnī IKP kritums fiksēts arī Vācijā.
Līdz šī gada beigām es nesagaidu lielas izmaiņas Latvijas ekonomikā un izaugsme, visticamāk, būs tuvu nullei. Tomēr uz nākamo gadu esmu noskaņots piesardzīgi pozitīvi. Inflācija Eiropā strauji krīt, un finanšu tirgus vērtējumā procentu likmju maksimums jau ir sasniegts, savukārt jau 2024.gada vidū procentu likmes eirozonā varētu sākt mazināties. Latvijā kredīti pārsvarā ir izsniegti ar mainīgām likmēm, tādēļ mēs ātrāk nekā citas valstis izjūtam ECB monetārās politikas ietekmi. Šogad tas vairāk ir bremzējis mūsu izaugsmi, taču, kad procentu likmes sāks mazināties, tas veicinās ātrāku atkopšanos.
Tikmēr rūpniecībā ir cerības, ka jau nākamā gada pirmajā pusē nozare atkal būs plusos, jo preču krājumu līmeņi Eiropā sāk mazināties, un tas parasti ir signāls par jauno pasūtījumu pieaugumu turpmākajos ceturkšņos. Savukārt būvniecībā vājo privātā sektora pieprasījumu nākamgad vismaz daļēji kompensēs lielākas publiskā sektora investīcijas, jo Latvijā joprojām ir ļoti liels apjoms neapgūtu ES fondu investīciju. Arī fiskālā politika šobrīd nav ierobežojoša, un Eiropā lielākā daļa valstu nākamgad plāno salīdzinoši lielus budžetu deficītus. Tāpat situācija darba tirgū ir laba, tādēļ, kad ienākumu kāpums būs noķēris inflāciju, patēriņš Latvijā varētu atkal augt. Protams, situācija pasaules ekonomikā ir ļoti neskaidra un risku ir daudz, taču, ja pasaulē vai eirozonā nenotiek kādi jauni negatīvi šoki, tad, manuprāt, Latvijas ekonomika 2024.gadā varētu augt par 2,0-2,5 %.
Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
