Spiediens, ko Latvijas stratēģiskie partneri izdara uz Latvijas augstākajām amatpersonām un tās uz pārējiem politiķiem saistībā ar Moneyval ziņojumu, var būt saistīts ar ABLV bankas gatavošanos klientu naudas izmaksāšanai. Pašlaik notiek metodoloģijas izstrāde kreditoru pārbaudēm, raksta NRA.lv.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar, nominējot premjera amata kandidātu, jau kārtējo reizi piesauca Eiropas Padomes ekspertu komitejas Moneyval ziņojumu. Jāatgādina, šis dokuments satur vērtējumu par Latvijas banku un finanšu sektora spēju atturēties no netīrās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas. Prezidenta Vējoņa ieskatā valdības veidošanai vajadzētu noslēgties janvārī, lai veiktu saistībā ar ziņojumu nepieciešamās darbības. Taču Neatkarīgā jau vēstīja, ka atbilstoši abu atbildīgo institūciju – Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK), kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta – oficiālajam vērtējumam visi pasākumi tiek veikti atbilstoši grafikam, nekādai steigai un panikai nav pamata. Vēl jo vairāk – Moneyval ziņojums nepieprasa ielikt cietumā likvidējamās bankas ABLV īpašniekus un pārņemt no viņiem bankas likvidāciju, kā tas tiek traktēts kuluāros. Tomēr amatpersonu izteikumos šīs abas lietas tiek saistītas ar Latvijas finanšu sistēmas nākotni. Saskaņā ar neoficiālu skaidrojumu, Moneyval interesē sistēma, kas pieņems ABLV kreditoru naudu un atbilstoši pastāvošajai kārtībai un likumdošanai to pārbaudīs.
FKTK informē, ka, turpinoties ABLV pašlikvidācijas uzraudzībai, «aktīvi notiek metodoloģijas saskaņošana klientu naudas pārbaudei pirms izmaksām». Tas arī vienīgais, ko Neatkarīgajai pasaka pati banka -metodoloģijas izstrāde turpinās. Metodoloģiju izstrādē sadarbojas Ernst & Young, PricewaterhouseCoopers, FKTK un Kontroles dienests. Savukārt politisko fonu un patiesos iemeslus piepešajam satraukumam par pusgadu vecu ziņojumu ar septiņus gadus vecām prasībām banka nekomentē.
Šī ilgā nelikšanās ne zinis par ārzemju aizrādījumiem gan būtu apskatīšanas vērta, jo vairākās pozīcijās, kas 2012. gadā tika novērtētas kā «daļēji atbilstošas», darbs nav uzlabots, bet virknē novērtējums pat pasliktinājies. Ir sarēķināts, ka 2012. gadā Latvijas atbilstība rekomendācijām ar vērtējumu «atbilst» novērtēta 30,6% pozīciju, bet 2018. gadā vairs tikai 15% pozīciju. Un arī tāpēc Latvija pašlaik atrodas Eiropas Padomes Moneyval, amerikāņu Fincen un citu ietekmīgu finanšu pieskatītāju pelēkajos sarakstos. Tik ietekmīgu, ka Latvijai pat atņemtas tiesības darboties ar ASV dolāriem. Viņu galvenais interešu objekts ir Latvijas banku klientu naudas izcelsme, un tāpēc ir tik būtiski, kāda būs ABLV bankas klientiem izveidotā vērtēšanas metodoloģija. Finanšu nozares kuluāros mēļo, ka šo metodoloģiju vai tajā ietvertos principus varētu piemērot arī citu banku klientu pārbaudēm. Turklāt – apskatot ne tikai aktuālos darījumus, bet arī vēsturiskos. Par netiešu apliecinājumu šādai iespējamībai kalpoja Kontroles dienesta vadītājas Ilze Znotiņas paziņojums pērnā gada nogalē. Proti, veicot banku riska profilēšanu, «īpaši aizdomīgas» izskatoties vismaz četras bankas.
Ja ABLV bēdīgajam piemēram būs praktiska nozīme arī citu Latvijas banku labklājībā, tad skaidrs, kādēļ valsts amatpersonas ir tik ļoti satraukušās par Moneyval ziņojumu. Kaut arī ABLV banka tajā pieminēta ar vienu īsu zemsvītras atsauci, turklāt attiecībā uz citu periodu, nekā satur ziņojums.
Imants Vīksne
Foto: F64
