Šonedēļ smagi tika iedragāta otras lielākās Latvijas bankas ABLV reputācija. Naudas atmazgāšanas ir bijusi šīs bankas pamatdarbība, banka nav ievērojusi aizliegumu sadarboties ar Ziemeļkoreju un maksājusi kukuļus. ASV Finanšu ministrijas izmeklēšanas birojs FInCEN reti par kuru kredītiestādi izteicies tik tieši, informē TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Banka uzskata, ka tā ir apmelota. Tās valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis pieļauj, ka kāda Latvijas centrālās finanšu iestādes amatpersona ilgstoši maldinājusi ārvalstu institūcijas par ABLV darbību. Sestdienas naktī KNAB pratināto Ilmāru Rimševiču Bernis nav minējis vārdā, tomēr no ABLV vadītāja noprotams, ka viņš tieši Rimševiču vaino negodprātīgā rīcībā.

Banka un finašu kapitāla tirgus komisija apgalvo, ka ASV pārmetumi esot par vecām lietām. Banka tagad esot labojusies un nu vairs pārkāpumus nepieļaušot. Problēma ir tā, ka ASV ziņojumā lielākā daļa faktu minēti attiecībā uz 2016., 2017.gadu, kad bankai jau sen bija jālabojas.

Savās apsūdzībās ASV Finanšu ministrija ir ļoti tieša. Ministra vietniece Sigala Mandelkere paziņojusi, ka ABLV bijusi ieinteresēta naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanā. Banka sadarbojusies ar partneriem, kas iesaistīti balistisko ieroču apritē.

Finanšu izmeklēšanas birojs Fincen uzskata, ka ABLV bizness ir veidots, neizvērtējot riskus. Tas novedis pie sadarbības ar kompānijām, kas savukārt saistītas ar ASV un ANO sankcijās esošiem subjektiem. Fincen ieskatā ABLV sadarbojusies ar Ziemeļkorejas bankām – Korejas ārējās tirdzniecības banku (Foreign trade bank), Koryo banku (Koryo bank), Koryo Kredīta attīstības banku (Koryo Credit Development bank), Korejas ieguves un tirdzniecības attīstības banku (Korea Mining and Development Trading Corporation), kā arī Jūras, okeāna menedžmenta kompāniju (Ocean Maritime Maganement Conpany).

Fincen atklājis, ka aizliegtās darbības notikušas jau pēc pašas bankas 2017.gada vasarā deklarētās nulles tolerances politikas.

Nekā personīga pērnā gada rudenī stāstīja, ka Igaunijā 2013.gadā bijis arestēts Taivānas pilsonis Alekss Tsai. Šis kompāniju “Trans Merits Co. Ltd ” un “Global Interface Company Inc” vadītājs palīdzējis kādai Ziemeļkorejas firmai naudas pārvedumos, lai attīstītu masu iznīcināšanas ieroču, tajā skaitā kodolieroču un ballistisko raķešu programmas. Naudas pārskaitījumiem izmantota vairāku uzņēmumu ķēde.

ANO sankciju pamatojumos minēts, ka Ziemeļkorejas kompānijas izveidojušas plašu aizseguzņēmumu tīklu un ne tikai Ziemeļkorejā, bet arī, Ķīnā, Krievijā un Singapūrā.

Korejas ārējās tirdziecības bankai ir bijuši sakari ar Krievijas bankām Vņešekonombank, banku Sputņik.

Korejas ieguves un tirdzniecības attīstības banka ir ANO sankciju sarakstā no 2009.gada un tiek vainota balistisko raķešu programmas finansēšanā. Ocean Maritime Management Company ir ANO sankciju sarakstā no 2004.gada. Vēl 2013.gadā starptautiskie inspektori to pieķēra raķešu pārvadāšanā.

ABLV banka kategoriski noliedz, ka būtu sadarbojusies ar Ziemeļkoreju.

ABLV preses sekretārs Artūrs Eglītis norāda, ka tā neesot patiesība: “Mēs neesam veikuši nekādus maksājumus, ne darījumus ne ar vienu no šīm minētajām bankām, ne ar šiem uzņēmumiem ne pirms, ne pēc tam, kad mēs paziņojām nulles tolerances politiku.”

Par sadarbību ar ZiemeļKoreju Finanšu kapitāla tirgus komisija 2017.gadā ABLV veica pārbaudi un, atšķirībā no FInCen konstatēja, ka banka ANO noteikto sankciju režīmu nav pārkāpusi. Latvijas regulatora vadītājs atšķirību skaidro ar dažādiem likumiem. Latvijas un Eiropas normas paredz atbildību par tiešu sadarbību, ASV arī par netiešu.

Citas smagas apsūdzības ABLV virzienā ir par bankas vadības stilu, Fincen ziņojumā teikts, ka ABLV vadītāji lietojušas uzpirkšanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas. Arī to banka kategoriski noliedz un apgalvo, ka banka apmelota. Šobrīd ABLV līdzīgi kā Norvik banka norāda uz spiedienu no Latvijas finanšu uzraugu amatpersonām.

ABLV valdes priekšsēdētājs Ernersts Bernis norāda: “Es vēlreiz varu uzsvērt, ka nekad neesam devuši kukuļus amatpersonām. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tikām apzināti nomelnoti. Jau iepriekš norādījām, ka pēdējo dienu notikumi ap ABLV, kas radījuši tālejošas sekas, ir saistīti ar nepatiesu informāciju. Mēs aicinām atbildīgās iestādes pārbaudīt, vai augsta centrālās finanšu institūcijas amatpersona, izmantojot savas plašās pilnvaras, negodprātīgu mērķu dēļ ir ilgstoši maldinājusi Latvijas un ārvalstu institūcijas par atsevišķiem nozares dalībniekiem, tajā skaitā ABLV.”

KNAB nākamajā dienā pēc ASV ziņojuma saņemšanas paziņoja, ka sāk lietu. No KNAB priešnieka teiktā varētu noprast, ka birojs ar ABLV centieniem uzpirkt amatpersonas strādāja vēl pirms FInCen paziņojuma.

“Jāsaka atklāti, birojs jau iepriekš zināja dažus jautājumus, bet par ABLV banku ….. Bet kas attiecas uz šiem visiem jautājumiem, Amerikas tiesībsargājošās iestādes sadarbojas un birojs arī pilda dažāda veida tiesiskās palīdzības lūgumus un, bet tādi konkrētāki komentāri uz doto brīdi mums nebūs. Kamēr nebūsim tikuši skaidrībā un tad arī redzēsim, vai ļaus izmeklēšana,” raidījumam norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

FKTK vadītājs Pēters Putniņš noliedz, ka viņš vai kāds no komisijas darbiniekiem varētu būt finansiāli ietemēts. Tomēr attieksme pret banku ir bijusi saudzīga. FKTK ABLV bankai par pārkāpumiem netīras naudas apritē 2016.gadā piemēroja sodu 3,17 miljoni un noteica gadu ilgu saudzēšanas periods, kura laikā apņēmās banku nesodīt.

Netīras naudas darījumu dēļ ASV bija ierobežojusi Latvijas bankām norēķinus dolāros. Pērnā gada rudenī ABLV banka centās pārliecināt ASV varasiestādes šo nostāju mainīt. Bija noalgojusi grāmatas par Valdi Dombrovski autoru, plaši pazīstamu ekonomistu Andersu Oslundu. Viņš kopā ar Latvijas vēstnieku Andri Teikmani un lobistu firmu pārstāvjiem Vašingtonā rīkoja baņķieru brokastis.

Līdzīgas pretenzijas ASV un FKTK savulaik izvirzījušas Multibankai. Šī banka piesaistīja jaunus investorus no Krievijas, Krievijas prezidenta Vladimira Putina loka baņķierus brāļus Rotenbergus un gada laikā ieviesa izmaiņas bankas darbā, lai ASV varasiestāžu uzticību atjaunotu. Tagad šo banku sauc Meridian Trande Bank.

Kāda augsta līmeņa starptautiskajās finanšu institūcijās strādājoša amatpersona Vašingtonā, kas nevēlējās minēt savu vārdu, Nekā personīga pauda viedokli, ka vadības maiņa būtu pirmais, kas liecinātu par ABLV gatavību mainīties.

Augsta līmeņa starptautiskajās finanšu institūcijās strādājoša amatpersona Vašingtonā: “Notikušais Latvijai ir liels kauns un liecina, ka banku sistēma jau no sākta gala bijusi būvēta nepareizi, un tā esot ne tik daudz FKTK, cik ilggadējā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbildība. Ka ir nepareizi pieļaut tik liela apjoma nerezidentu noguldījumus, Latvijas valsti ne reizi vien brīdinājis Starptautiskais valūtas fonds un OECD, taču Latvijas varasiestādes šo problēmu tā arī nav uzskatījušas par nopietnu risku”.

Ceturdien Ministru prezidents bija izsaucis FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu uz pāris stundu ilgu sarunu. Viņš neprasīs finanšu uzrauga demisiju.

“FKTK manā skatījumā šobrīd strādā ļoti labi. Pēc vadības maiņas un viņi strādā ar pilnu atbildību un es domāju, ka arī institūcija, kas rakstīja šo vēstuli pret mūsu FKTK iebildumu nebūs,” pauda premjers.