Virmo idejas par jauniem nodokļiem tirdzniecībā

Valdība apsver jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu četrās kategorijās: grāmatām, viesnīcu pakalpojumiem, preses izdevumiem un apkurei izmantojamai koksnei, ja, protams, to pieļaušot Starptautiskais valūtas fonds, atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Mazumtirgotāja SIA Ave īpašnieks Visvaldis Maļugins iesaka samazināt PVN arī pārtikai, tajā pašā laikā ieviešot progresīvo nodokli komercplatībām. Pēc viņa domām, tas ļautu attīstīties mazajiem uzņēmumiem, papildinātu valsts budžetu un izveidotu vidusslāni valstī.

Aicina ieviest komercplatību nodokli

SIA Ave šobrīd pieder veikals Rīgā, Ziepniekkalnā, un kafejnīca Imantā. Uzņēmumā strādā 15 cilvēki, un nodokļos pērn samaksāti 22 000 latu.

Taču tādu uzņēmumu kā SIA Ave Latvijā kļūst arvien mazāk, jo tos no tirgus izspiežot lielo mazumtirgotāju tīkli. Lai veicinātu mazo uzņēmumu veidošanos un attīstību, V. Maļugins aicina ieviest progresīvo komercplatību nodokli mazumtirdzniecības, lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes un pakalpojumu jomā. Maziem uzņēmumiem būtu jāpiemēro maza nodokļu likme, bet lieliem – lielāka. Turklāt uzņēmumus, kuru apgrozījums nepārsniegtu noteiktu apjomu, piemēram, 0,5 miljonus latu, pēc viņa domām, vajadzētu atbrīvot no grāmatvedības datu apstrādes. Tādā gadījumā mazie uzņēmumi nejustu jaunā nodokļa slogu, jo tad vairs nevajadzētu algot grāmatvedi vai pirkt grāmatvedības pakalpojumus. Šo nodokli, pēc V. Maļugina vārdiem, būtu ļoti viegli administrēt. Pēc viņa teiktā, savulaik līdzīga ideja izskanējusi arī no Latvijas tirgotāju asociācijas, taču toreiz bija ierosinājums ar nodokli aplikt tikai mazos Tirgotājus. SIA Ave īpašnieks uzskata, ka nodoklis ir piemērojams visiem, turklāt tam jābūt progresīvam nodoklim.

“Tas būtībā ir politisks jautājums: vai Latvijai ir vajadzīgs vidusslānis? Manuprāt, bez vidusslāņa nevar pastāvēt normāla ekonomika,” uzskata V. Maļugins.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Neatkarīgajai atzina, ka ideja par fiksēta nodokļa ieviešanu mazajiem tirgotājiem, lai atvieglotu viņiem grāmatvedības datu apstrādi, ir bijusi un Tirgotāju asociācija šo ideju joprojām atbalsta. Viņaprāt, maksa par grāmatvedības pakalpojumiem, kas sasniedzot pat 400 latus, mazajiem veikalniekiem izmaksā dārgi. Tāpēc arī bijusi ideja īstenot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, ieviešot fiksētu nodokli. LTA arī iestājas par pazeminātas PVN likmes piemērošanu pārtikai. “Šobrīd ļoti svarīgs jautājums būtu nodokļu samazināšana, nevis paaugstināšana vai jaunu nodokļu ieviešana, īpaši tas attiecas uz ienākumu nodokli,” sacīja H. Danusēvičs.

No mazo veikalu atdzimšanas iegūtu gan pircēji, gan arī zemnieki un mazie pārstrādes uzņēmumi. Šobrīd mazajiem pārstrādātājiem ir gandrīz nereāli savu produkciju pārdot lielveikalos. Taču mazos pilsētu veikalos tieši šāda produkcija būtu pieprasīta.

“Mēs, protams, nevaram konkurēt ar Rimi vai Maximu, bet, ja mums ļautu turpināt rekonstrukciju, attīstot otro veikala kārtu, kā paredzēts plānā, mēs tūlīt varētu pāriet uz lauksaimniecības produkcijas tirgošanu,” sacīja V. Maļugins.

Viņš aicina arī Latvijā rīkoties līdzīgi, kā ASV tirgotāji rīkojušies pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu krīzes laikā, proti, vienoties, ka tirdzniecības uzcenojums nedrīkst pārsniegt 15 procentus.

Vērtē piesardzīgi

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis Neatkarīgajai atzina, ka šobrīd nodokļi patēriņam varētu būt adekvāti, savukārt nodokļi darbaspēkam ir pārāk lieli, bet kapitālam – par mazu.

“Pašreizējā situācijā, kad pārtikas preču cenas tāpat krītas, turklāt šāda tendence turpināsies arī tuvākā gada laikā, PVN samazināšana pārtikas precēm būtiski samazinātu nodokļu ieņēmumus budžetā, savukārt īpaši jaunieviesti nodokļi tirdzniecības komercplatībām nespētu to kompensēt. Šobrīd pie tik saspringtas situācijas ar valsts finansēm un tik liela valsts budžeta deficīta nav īstais laiks eksperimentēt ar PVN samazināšanu pārtikai un jaunu nodokļu ieviešanu, turklāt šie nodokļi tāpat tiks ierēķināti preču cenās, un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka patērētājs būs ieguvējs un šāda sistēma arī glābs mazos veikalus no problēmām. Jāatzīst, ka bez kompleksas nodokļu politikas revīzijas un analīzes un kaut kādu vairāku variantu modelēšanas, kāda būs izmaiņu ietekme uz mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valsts ekonomiku kopumā, nevajadzētu veikt pārsteidzīgas izmaiņas nodokļu politikā,” teica E. Rudzītis.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts uzskata, ka PVN likmes samazinājums vai pat tās atcelšana viennozīmīgi palielinātu iedzīvotāju pirktspēju. Vislielākie ieguvēji būtu maznodrošinātās personas un lielas ģimenes, kam pārtikas izdevumi veido lielu īpatsvaru viņu kopējos izdevumos. “Tomēr pastāv risks, ka pārtikas plaukta cena var nesamazināties par nodokļa samazinājuma daļu. Vēl jo īpaši tāpēc, ka daudzi tirgotāji PVN palielinājumu gada sākumā pilnībā nepārnesa uz preces cenu, bet sedza no savas peļņas,” teica D. Stikuts.

Viennozīmīgi zaudētājs būs valsts budžets, jo PVN veido aptuveni piekto daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem jeb aptuveni 1 miljardu latu.

Saskata diskrimināciju

SIA Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš Neatkarīgajai bilda, ka ideja par progresīva komercplatības nodokļa ieviešanu nav pieņemama.

“Tas tirgotājus nostādīs nevienlīdzīgā situācijā. Galarezultātā tāpat izdevumi gulsies uz pircēju pleciem. Turklāt tas nebūtu godīgi, ja šobrīd tiktu mainīti spēles noteikumi, iekasējot nodokli par jau esošām tirdzniecības platībām. Tos varētu mainīt tikai attiecībā uz jauniem veikaliem, lai gan jau pēc būtības šāda nodokļa ieviešana būtu ekonomiski neizdevīga un diskriminējoša,” sacīja I. Andiņš.

Avots: NRA.lv