„Visās trīs Latvijas lielajās ostās 2013. gadā vērojams pārkrauto kravu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar 2012. gadu. To galvenokārt ietekmējis no Latvijas ostām nosūtīto ogļu, naftas produktu un labības apjomu samazinājums.
Liepājas ostas darbība
Būtisks kravu apgrozījuma kritums vērojams Liepājas ostā, kas 2013. gada 12 mēnešos ir pārkrāvusi par 34,9% mazāk kravu nekā 2012. gadā. Liepājas ostas straujais kravu apgrozījuma kritums galvenokārt pamatojams ar ievērojami sliktāku 2013. gada labības ražu Baltijas valstīs salīdzinājumā ar 2012. gadu un AS „Liepājas Metalurgs” darbības pārtraukšanu.
Liepājas ostai ir potenciāls kravu apjoma pieaugumam, jo jau iepriekšējos gados veiktas apjomīgas investīcijas – veikta kuģa ceļa un ostas akvatorijas padziļināšana, attīstīts dzelzceļa pievadceļš, palielināta termināļu uzglabāšanas kapacitāte un kraušanas intensitāte. Ja izdotos ostas akvatoriju padziļināt līdz 13 metriem, tad Liepājas osta kļūtu perspektīvāka graudu eksportētājiem, jo varētu sākt pilnvērtīgi apkalpot graudu Panamax tipa kuģus.
Rīgas ostas darbība
Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms 2013. gadā samazinājies par 1,6% salīdzinājumā ar 2012. gadu. Samazinājums galvenokārt saistīts ar kritumu pārkrauto naftas produktu un ogļu kravu apjomos. Ar pozitīvu tendenci Rīgas ostā pieauguši pārkrauto kravu konteineru apjomi. Tas liecina par pārkrauto kravu diversifikāciju, mazinot ostas darbības rādītāju atkarību no ogļu un naftas produktu kravu apjomiem.
2014. gadā Rīgas ostai prognozējams pārkrauto kravu apjomu pieaugums, kas saistīts ar divu jaunu ostas termināļu – Riga Fertilizer Terminal minerālmēslu termināls un Riga Bulk Terminal beramkravu termināls) – darbības uzsākšanu.
Ventspils ostas darbība
Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms 2013. gadā samazinājies par 5,2% salīdzinājumā ar 2012. gadu. Samazinājums galvenokārt saistīts ar kritumu pārkrauto naftas produktu, ogļu un ķīmisko beramkravu apjomu. 2014.gadā Ventspils ostā prognozējama pārkrauto kravu apjomu saglabāšanās 2013. gada līmenī.
Latvijas ostu 2013. gada pārkrauto kravu apjoma kritums nav pārsteigums, jo līdzīga situācija vērojama arī tuvākajās kaimiņvalstu ostās – Klaipēdā 5,2% kritums, bet Tallinā 4,2% kritums. Lielā mērā aizvadītā gada rezultātu skaidro nelabvēlīgā tirgus konjunktūra akmeņogļu, naftas produktu un labības produktu tirgū 2013. gadā. Lai gan periodiskas svārstības ir raksturīgas tranzīta nozarei, būtiski analizēt pārkrauto apjomu statistiku garākā laika periodā. Piemēram, Latvijas trīs lielo ostu rādītājus pēdējo desmit gadu laikā liecina, ka vislabāk reģiona ostu intensīvajā konkurences cīņā ir veicies Rīgas ostai, kas pārkrauto kravu apjomus ir spējusi palielināt no 21,7mlj. tonnu 2003. gadā līdz 35,5mlj. tonnu 2013. gadā. Neraugoties uz vērienīgajām investīcijām, Ventspils un Liepājas ostām šo desmit gadu laikā ostas apgrozījuma līmeni ir izdevies palielināt tikai nedaudz vai saglabāt 2003.gada līmenī Ņemot vērā, ka kopējais caur Baltijas jūras austrumu krasta ostām pārkrautais kravu apjoms no gada uz gadu pieaug, jāsecina, ka tikai Rīgas ostai izdodas saglabāt savas tirgus daļas, bet Liepājas un Ventspils ostas savas tirgus daļas ilgtermiņā zaudē.”
Izaicinājumi un prognozes Latvijas ostu darbībā 2014.gadā
„Būtiskākais vidēja termiņa izaicinājums Latvijas ostām ir Krievijas realizētā ostas infrastruktūras investīciju programma Somu Līcī, kuras mērķis ir būtiski palielināt Ustj-Lugas ostas kapacitāti. Ustj-Lugā jau šobrīd tiek pārkrauti ievērojami no Krievijas eksportēto akmeņogļu kravu apjomi, tā mazinot Krievijas stratēģisko eksportu kravu atkarību no Baltijas valstu tranzīta koridorā.
Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju šogad varētu pasliktināt 2013. gada izskaņā pieņemtie grozījumi likumā par ostām, vadoties pēc kuriem trīs lielo ostu pārvaldēm būs jāveic ieskaitījumi valsts pamatbudžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu. Šī lēmuma rezultātā ostu pārvaldēm, iespējams, būs jāpārvērtē savas investīciju programmas. Papildu maksājumu slogs var apgrūtināt ostu pārvaldes turpmāk piesaistīt kredītlīdzekļus iepriekš plānotajā apmērā.
Lai celtu konkurētspēju, tranzīta biznesa uzņēmumiem un ostu pārvaldēm jāturpina darbs pie apstrādājamo kravu diversifikācijas un pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas. Jaunos terminālu projektos kā stratēģiskus partnerus būtu jāpiesaista kravu īpašniekus, tā nodrošinot viņu ilgtermiņa interesi termināla izmantošanā.
Neskatoties uz minētajiem izaicinājumiem, ostu uzņēmumi līdz šim sevi ir apliecinājuši kā stabili un uzticami Nordea bankas klienti, līdz ar to Nordea banka turpinās atbalstīt pārdomātas ostu uzņēmumu investīcijas darbības paplašināšanai un konkurētspējas veicināšanai.”
Nordea bankas lielo uzņēmumu departamenta vecākais klientu vadītājs Jānis Kalniņš
