Šogad un nākamgad Latvijas ekonomikai prognozējama diezgan strauja izaugsme – ap 4-5% gadā. Eksporta un investīciju kāpums kļūs spēcīgāks, uzlabojoties ārējam pieprasījumam. Algu un nodarbināto skaita pieaugums balstīs mājsaimniecību patēriņu. Bezdarbs turpinās samazināties, inflācija būs mērena. Bet šāda šķietami komfortabla un bezrūpīga izaugsme slēpj būtiskus vidēja termiņa riskus. Galvenais no tiem ir darba tirgus pārkaršana − Latvijai šādi riski var kļūt akūtāki 2016.gadā, bet, iespējams, jau pat 2015.gada otrajā pusē.
Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Darba tirgus pašlaik ir galvenais risks ilgtspējīgai izaugsmei. Ja tas uzkarst (proti, algas aug krietni ātrāk par ražīgumu), sākumā tas palielina patēriņu un uzdzen straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi. Tomēr, ja algu kāpums ilgstoši ir straujāks par ražīguma kāpumu, tas samazina konkurētspēju un rada straujas korekcijas risku. Proti, izmaksām augot, konkurētspējai sarūkot un eksportam sākot stagnēt, mazināsies iedzīvotāju optimisms un gatavība tērēt, kā arī uzņēmēju vēlme investēt, tā sabremzējot ekonomiku. Darba tirgum uzkarstot, tuvākajos pāris gados Latvijas IKP izaugsme var izrādīties arī krietni straujāka par 4-5%, bet tai, visticamāk, sekotu krasa sabremzēšanās.
„Algu kāpums ir nepieciešams, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un mazinātu emigrāciju. Bet algu kāpumam ir jābūt nopelnītam. Nenopelnīts jeb ar ražīguma kāpumu nesegts algu kāpums nozīmē augošas izmaksas uzņēmējiem, kas samazina viņu konkurētspēju un izraisa finansiālas problēmas. Rezultātā, visticamāk, būs jāmazina darbinieku skaits un bezdarbs kāps. Uzņēmumi to apzinās un investē ražīguma paaugstināšanā, bet ne viss ir uzņēmēju pašu spēkos. Mūsuprāt, efektīvs veids, kā mazināt pārkaršanas risku, ir īstenot strukturālas reformas, kas veicina darba ražīguma kāpumu. Izaugsmes gadi ir īstais laiks reformu īstenošanai, jo tad tās nav tik sāpīgas. Diemžēl pašlaik strauja izaugsme un vēlēšanu tuvums mazina politiķu vēlmi šādas reformas īstenot. Tas nozīmē, ka nelīdzsvarotība darba tirgū pakāpeniski pieaugs,” saka Lija Strašuna.
Latvijā izaugsme kļūs plašāka: eksports un investīcijas atkal augs straujāk
Pasaulē un Eiropā izaugsme pakāpeniski kļūst spēcīgāka, noskaņojums uzlabojas, procentu likmes vēl samērā ilgi būs zemas. Tāpēc Latvijas ekonomikas izaugsmi tuvākajos pāris gados arvien vairāk balstīs eksports – gan tiešā veidā, eksporta apjomam augot līdz ar spējāku ārzemju pieprasījumu, gan netieši, jo tā kāpums stimulēs investīcijas. Mājsaimniecību patēriņa pieauguma tempu nedaudz piebremzēs inflācija, bet mājsaimniecības pelnīs un tērēs vairāk. Šogad mājsaimniecību patēriņš, visticamāk, vēl augs nedaudz straujāk par eksportu, bet 2015.gadā eksports atkal izrausies priekšā.
2013.gada 3.ceturksnī eksporta apjoms bija mazāks nekā pirms gada, bet kritums ir īslaicīgs. Proti, tas lielā mērā atspoguļo 2012.gada rekordaugstās graudaugu ražas un Liepājas metalurga darbības apturēšanu pērn pavasarī. Tikmēr pārējo preču grupu eksports vairumā gadījumu ir turpinājis augt. Palielinās arī pakalpojumu eksports, jo kravu pārvadājumu kritumu kompensē tūrisma un komercpakalpojumu kāpums. Proti, pašlaik situācija eksporta jomā vēl joprojām ir diezgan laba.
Kā jau iepriekš Swedbank ekonomisti brīdināja, investīciju aktivitāte pērn bija ļoti vārga. 2014.gadā investīcijām vajadzētu pieņemties spēkā (īpaši privātajā sektorā) divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nepieciešamība investēt ir liela, ko nosaka tādi faktori kā augsta jaudu noslodze, nepieciešamība attīstīt infrastruktūru un kāpināt ražīgumu, lai mazinātu algu spiedienu uz izmaksām un konkurētspēju. Otrkārt, uzņēmumiem ir iespējas investēt – parādu slogs ir sarucis un noguldījumu apjoms ir audzis, ienāk atmaksas par iepriekšējā perioda ES fondu projektiem, procentu likmes ir zemas. Bet 2015.gadā investīciju pieaugums nedaudz pierims, jo uzņēmumi atliks investīcijas, gaidot jaunā ES fondu plānošanas perioda finansējumu (šķiet, ES fondu līdzekļi kļūs pieejami vien 2015.gada otrajā pusē vai 2016.gadā pēc administratīvā ietvara sakārtošanas).
Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt, kāps arī patēriņš
Bezdarbs turpinās sarukt, uzņēmumiem būs arvien grūtāk atrast darbiniekus, algas augs, bet pāris tuvākajos gados konkurētspēju tas vēl krasi nepasliktinās. Pērn vidējā reālā bruto alga auga nedaudz straujāk par ražīgumu, bet konkurētspēja saglabājās samērā laba un nodarbinātība turpināja augt. Gaidāms, ka nākamajos divos gados nodarbināto skaits turpinās augt par 1.5-2% gadā. Darba meklētāju īpatsvars 2015.gadā jau pastāvīgi saruks zem 10%, un spiediens celt algas palielināsies. Vidējā bruto alga tuvākajos pāris gados varētu augt par 6-7% gadā (šogad daļēji arī minimālās algas palielinājuma dēļ).
Tuvākajos pāris gados inflācija, visticamāk, būs mērena un galvassāpes neradīs, jo pakāpeniski augošu vietējo faktoru spiedienu uz cenām ierobežos labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē. Zemāki dabasgāzes un apkures tarifi (dēļ zemākām naftas cenām pasaulē) daļēji kompensēs elektrības tarifu kāpumu (dēļ mājsaimniecību elektrības tirgus liberalizācijas aprīlī) un Rīgas Ūdens plānoto tarifu kāpumu vasaras sākumā. Pārtikas cenu kāpums gaidāms mērens, pateicoties samērā labvēlīgām cenu izmaiņām pasaulē. Šogad inflācija Latvijā būs ap 2.5%. 2015.gadā patēriņa cenu kāpums būs mazliet straujāks (tai skaitā, vājinoties eiro vērtībai pret ASV dolāru), tomēr tas tik un tā būs zem 3%.
Pasaulē izaugsme nevienmērīga un ļoti atkarīga no politikas veidotāju lēmumiem
„Attiecībā uz pasaules ekonomiku kopumā saglabājam piesardzīgi optimistisku skatu, prognozējot, ka nākamajos divos gados izaugsme pieņemsies spēkā un tuvosies 4%. Lai gan pērn bija daudz falšstartu, gada nogales datos redzams, ka izaugsme kļūst spēcīgāka. Bet dinamika nav vienmērīga. Turpmākajos divos gados samērā spēcīgu izaugsmi piedzīvos vien dažas, bet lielas ekonomikas (ASV, Lielbritānija un Vācija), kamēr daudzas citas joprojām cīnīsies ar recesiju vai lēnu izaugsmi,” saka Mārtiņš Kazāks.
Pasaulē izaugsme palēnām kļūs spējāka, un finanšu tirgi pakāpeniski pieradīs pie mazāka monetāro stimulu apjoma. Inflācijas spiediens būs vārgs, jo jaudu noslodze kopumā ir samērā zema, algu kāpums ir ļoti mērens, izejvielu cenas gaidāmas diezgan stabilas, un tehnoloģiju attīstība pastiprina cenu konkurenci. Šādam scenārijam Swedbank ekonomisti dod 70% varbūtību. Tomēr krasu negatīvu svārstību risks joprojām saglabājas, lai arī sliktāka scenārija varbūtība ir nedaudz mazinājusies – pašlaik Swedbank ekonomistu vērtējumā tā ir 15%, tikpat daudz kā labākam jeb straujākas izaugsmes scenārijam.
Politikas veidotāju galvenais izaicinājums būs adekvāti reaģēt uz krasām svārstībām un bieži vien pretrunīgām tendencēm. ASV galvenā uzmanība būs pievērsta monetāro stimulu samazināšanai un procentu likmju kāpumam, kas var izraisīt krasas svārstības vēl diezgan vārīgā mājokļu tirgū un strauju kāpumu piedzīvojušajā akciju tirgū. Eirozonā lēmumu pieņemšana būs vēl grūtāka. Steidzamākie izaicinājumi ir augsts bezdarbs, zema inflācija un deflācijas risks, kas augstā parādu sloga dēļ ekonomikas atgūšanos dara lēnu un smagu. Šādā situācijā Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīcībai un komunikācijas prasmei ir izšķiroša nozīme.
Pašlaik ECB ir nogaidošā pozīcijā un, pēc Swedbank ekonomistu domām, visticamāk, saglabās bāzes likmi 0.25%. Bet, ja inflācija turpinās sarukt, tiks ieviesti jauni atbalsta pasākumi. Daudz kas atkarīgs no banku savienības izveides, no banku stresa testu rezultātiem un tam sekojošas rīcības. Politikas lēmumiem būs izšķiroša nozīme arī daudzās attīstības valstīs, kurām būs jāspēj pielāgoties procentu likmju kāpumam un Ķīnas lēnākai izaugsmei.
