no pensijas. To paredz konceptuāla vienošanās Senioru lietu padomes
sēdē Labklājības ministrijā (LM).
Kā informē ministrijā, sēdes dalībnieki vienojās turpināt diskusijas par pensijas daļu, ko varētu indeksēt. Tāpat līdz nākamajai sēdei LM ir jāizvērtē pensiju indeksācijā izmantojamais indekss, proti – vai pensijas indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu, vai papildu patēriņa cenu indeksam izmantot arī algas pieauguma indeksu, raksta Apollo.lv.
«Pensiju indeksācija nav mehānisks pensijas apmēra palielinājums, bet gan pensijas aizsardzība pret pirktspējas samazināšanos. Tas nozīmē, ka ar indeksācijas palīdzību nav iespējams paaugstināt pensijas tik daudz kā gribētos. Palīdzībai pensionāriem ir paredzēti citi mehānismi,» norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Diskutējot par Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) piedāvāto pieeju par pensionāra iztikas minimuma groza piemērošanu, klātesošie vienojās turpināt ņemt vērā šobrīd Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa grozu uz vienu mājsaimniecības locekli. To izmanto patēriņa cenu indeksa aprēķinam.
Lai praksē izstrādātu pensionāra iztikas minimuma grozu, nepieciešams ilgstošs vairāku nozaru ekspertu darbs. Turklāt gala rezultātā varētu izrādīties, ka piemērojamais indekss būtu mazāks. Uz šādu iespēju norādīja arī LPF.
Tāpat sēdē nolemts, ka nepieciešams panākt vienošanos par to, vai iespējamās izmaiņas pašreizējā pensiju indeksācijas kārtībā ir nosakāmas kā pastāvīga vai pārejas norma.
Likums Par valsts pensijām paredz, ka 2014.gadā tiek indeksētas visas pensijas ar patēriņa cenu indeksu.
