Tagad saskaņā ar likumu sācies 30 dienu atskaites posms, kurā šo pārkāpumu var labot, vai arī administrators Haralds Velmers lūgs tiesu pasludināt metalurga maksātnespējas procesu, raksta NRA.lv.

«Šī būs pēdējā iespēja visiem, kas ir patiesi ieinteresēti TAP plāna realizēšanā, apliecināt to ar reāliem darbiem,» norāda administrators. Vakar viņš to centās paskaidrot arī uzņēmuma vadībai. Tomēr, jāatgādina, šādu pēdējo iespēju kopš gada sākuma bijis gana daudz. Gan pēdējo – kašķīgajiem akcionāriem akciju atdošanai, gan pēdējo – pirms ministru pacietības izsīkšanas. Tomēr ultimāti kopš gada sākuma nav atstājuši būtisku ietekmi nedz uz akcionāru trijotni, nedz uzņēmuma (bez)darbību.

Vēl 37 miljonus?

Nule parādījusies vēl viena valdības aizkulišu versija uzņēmuma beigu attālināšanai. Portāls pietiek.com ziņo, ka rūpnīcas iedarbināšanu varētu finansēt no valsts budžeta naudas. Valsts kase tādas versijas eksistenci kategoriski noraida. Preses sekretāre Eva Dzelme skaidro, ka pat teorētiski nevarot būt runa ne par kādu valsts atbalstu, kamēr akcijas nav nodotas kreditoru kluba rīcībā.

Tiesiskās aizsardzības plāns paredz, ka uzņēmumā šogad jāiegulda 37 miljoni latu. Ja valdība to patiešām darītu, tad kopā ar Itālijas bankai nodzēsto metalurga parādu Latvijas valstij šī glābšanas procedūra būs izmaksājusi jau apmēram 90 miljonus. Turklāt jāņem vērā, ka rūpnīca joprojām ražos samērā primitīvu produkciju – armatūras stieņus, kas Eiropas būvniecības nozares sliktās veselības dēļ ir maz pieprasīti. Krīze turpinās visā Eiropas metāla ražošanas industrijā. Arī spēcīgi spēlētāji, uz kuru fona Liepājas metalurgs tāds punduris vien ir, slēdz rūpnīcas un atlaiž darbiniekus. Strādnieku ciemati pārtop bezdarbnieku ciematos. Tā, protams, nav laba zīme Liepājai.

Mani šodien atlaida

Lielais vairākums metalurga strādnieku joprojām atrodas tādā puspadzītā stāvoklī – saņem minimālu naudu par neko nedarīšanu. Daži liekie tiek padzīti, «pusēm vienojoties». Viens tāds bēdubrālis vietējā portālā pie ziņas par iespējamo rūpnīcas maksātnespējas prasīšanu raksta: «Es metalurgā nostrādāju 18 gadu par gāzgriezēju, un mani šodien atlaida. Man līdz pensijai ir 9 gadi, kur lai es tagad eju un meklēju darbu???»

Ja prāvie valsts ieguldījumi un strādnieku ģimeņu pašreizējās ciešanas solītu droši atmaksāties ar rūpnīcas darba atjaunošanu, šīs mocības vēl būtu attaisnojamas. Diemžēl valsts institūcijās nav vienprātības jautājumā par Liepājas metalurga glābšanas pasākumu lietderību.

Valsts kontrole, revidējot pagājušā gada valsts un pašvaldību budžetu pārskatus, Liepājas metalurga stāstam pievērsusi īpašu uzmanību un konstatējusi, ka valsts galvojuma piešķiršana šim uzņēmumam bijis spilgts piemērs nesaimnieciskai rīcībai ar nodokļu maksātāju naudu. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paskaidro, ka 2009. gadā amatpersonas un politiķi šo galvojumu bija gatavi izsniegt par katru cenu. Tika ignorēti riski un iespējamie normatīvu pārkāpumi. Kad iestājās sekas – valstij vairs nebija, kur atkāpties, un Liepājas metalurga parādu nācās nomaksāt.

Pēc kaujas visi gudri

Pieļauto pārkāpumu ir daudz. Kredītiestāde – itāļu UniCredit – tika izvēlēta bez konkursa. Desmit dienu pirms galvojuma līguma parakstīšanas finansējuma struktūra tika grozīta par labu bankai, samazinot risku pret Latvijas valsti, tajā pašā laikā akcionāru personiskās garantijas netika paredzētas. Tas ir pārmetums Valsts kasei. Tāpat šī iestāde laikus nekonstatēja uzņēmuma likviditātes problēmas, un aizdevuma atmaksas iespējamības pakāpe no 75% uz 25% samazināta tikai vienu dienu pirms pirmā maksājuma bankai uzņēmuma vietā. Par aplamu atzīta arī auditorkompānijas izvēle, jo tā sniegusi gan atzinumus par gada pārskatiem, gan par valsts galvojumu. Turklāt revidenta pārstāvis Andris Deniņš vienlaikus darbojies arī metalurga padomē. Tātad, domājams, bija ieinteresēts iztēlot situāciju uzņēmumā labāku esam, nekā tā bija patiesībā. Valsts kontrole konstatējusi vēl virkni trūkumu un pārkāpumu saistībā ar izsniegto galvojumu. Finanšu ministrija, saņēmusi kontrolieru ieteikumus, apņēmusies veikt uzlabojumus galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtībā. Tomēr viens rosinājums ir kategoriski noraidīts. Finanšu ministrija neuzskata par nepieciešamu izvērtēt valsts amatpersonu atbildību notikušajā. Valsts kontrole tāpēc nosūtījusi revīzijas materiālus Ģenerālprokuratūrai.

Ja galvojuma izsniegšana savulaik notikusi nesaimnieciski, iespējams, arī turpmākie maksājumi ir vērtējami kā nelietderīgi. Tomēr šobrīd Valsts kontrole neņemas zvanīt trauksmi, lai apturētu turpmāku naudas izšķērdēšanu. E.Krūmiņa piekrīt, ka operatīva revīzija šādā gadījumā, iespējams, būtu lietderīga, taču resursu tādas īstenošanai nav. Cerams, Valsts kontroles budžetā nauda operatīvajām revīzijām tiks atvēlēta nākamgad. Bet pagaidām dažādus trūkumus valsts naudas apsaimniekošanā revidenti var konstatēt tikai ar gada un vairāku nobīdi, kad politiķi nejauši vai ļaunprātīgi kļūdījušies un izlieto vairs nesasmelt.Andris DeniņšLiepājas metalurgsValsts kontrole