Ziedu pušķus pērk ne tikai jaunā mācību gada sākumā, taču Saktas puķu tirgus pārdevēji uztraucas, ka pircēju skaits, noiets un peļņa samazinājušies. Ilggadējā puķinieka Harija Japiņa viedoklis ir – maksātspējīgākos pircējus zaudē Valsts kancelejai ierādītās stāvvietas dēļ.
Saktas ziedu tirdziņš ir ieguvis glītākas, bet vienlaikus dārgākas tirdzniecības vietas, arī portālā www.liveriga.com tas tiek slavēts kā tūristiem interesants un savdabīgs objekts Latvijas galvaspilsētā. Tur var izlasīt, ka Saktas puķu tirdziņš rīdziniekus un pilsētas viesus ir pieradinājis pie domas, ka šajā vietā vienmēr var iegādāties ziedus: no agra rīta līdz pat vēlai vakara stundai. H. Japiņš saka – jā, kājāmgājēji ziedus var apskatīt un nopirkt jebkurā laikā, bet autobraucēji ir tāda tauta, kas piebrauc, ierauga un nopērk. Viņi nevēlas meklēt vietu, kur atstāt mašīnu, bet gan žigli iegādāties nolūkoto pušķi un doties tālāk. Pašlaik līdz pulksten 18 kiosku priekšā vieta mašīnu novietošanai ierādīta Valsts kancelejai. H. Japiņš ar šo iestādi sarakstās jau gadu, viņš nosūtījis vēstules arī Ministru prezidentam un Valsts prezidenta kancelejai. Valsts prezidenta kanceleja atbildējusi, ka «nakts stundās autostāvvietas ir brīvas un Saktas tirdziņš ir pircējiem pieejams». Nu, kā tu pateiksi, lai piebrauc naktī, kad stāvvieta ir tukšāka, ja cilvēkam ziedi vajadzīgi pusdienlaikā. «Cilvēks ar acīm pērk ziedus, piebrauc, ierauga, nopērk par 15 latiem. Kājāmgājējs nopērk par trim, pieciem latiem,» uzskata pieredzējušais puķu tirgotājs.
Sarunā ar Neatkarīgo viņš iepazīstina ar saviem aprēķiniem – puķiniekiem par 30 procentiem samazinājušies ienākumi. Daļēji tas esot noticis automašīnu stāvvietas dēļ. Ik dienu tur atrodas 30 mašīnu, saskaitījis H. Japiņš. Pēc viņa domām, puķinieku ienākumus samazināja arī tirdzniecības vietu skaita palielināšana. Iepriekš bija 24 vietas, pēc paviljonu uzbūvēšanas ir 30. Pieņemot, ka pircēju daudzums un līdz ar to arī ienākumi nav samazinājušies, tos tagad tirgotāji dala jau 30 daļās. Tomēr tirgotāju novērojums ir tāds, ka «mūsu klientu skaits acīm redzami krītas». «Šajā pilsētas daļā ir tik daudz cilvēku, cik ir. Nomas maksa arī ir augsta, 48 lati par kvadrātmetru. Telpa ir seši kvadrātmetri. Dome ieņem par nomu 104 000 latu gadā. Daži tirgotāji jau ir uz bankrota robežas. Ja saktinieki bankrotēs, šie 100 000 domei aiziet nost,» viņš klāsta. Tirdziņš nodrošinot darbu un ienākumus apmēram 200 cilvēkiem, kuri maksā nodokļus valstij.
Tāpēc H. Japiņš sarakstē ar augstām amatpersonām un iestādēm ierosina daļu Valsts kancelejas darbinieku auto ierādīto vietu pārcelt nedaudz tālāk, uz Merķeļa ielas pusi, bet pretim saktinieku kioskiem ierādīt īslaicīgas stāvēšanas vietas. Pat šķietami vienkāršs risinājums. Valsts prezidenta kanceleja un Rīgas domes Satiksmes departaments atbild, ka jau ir pārvietota trolejbusu pietura, lai varētu 15 minūšu bezmaksas stāvvietā vietu skaitu palielināt no 10 līdz 20. Taču par stāvvietas sadalīšanu nostāja ir puķiniekus neiepriecinoša un tā tiek pamatota ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu. Pretim Saktas puķu tirdziņam, Brīvības bulvārī 36, atrodas par stratēģiskām atzītas institūcijas –Augstākā tiesa, Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, uz kurām attiecināmi MK noteikumos norādītie aizsargjoslu platumi. Tādas ir drošības prasības, lai ārkārtas situācijās, piemēram, terorisma aktu, spridzināšanas u. tml. gadījumos, varētu rīkoties ātri.
Arī Satiksmes departaments Neatkarīgajai sniegtajā atbildē norāda, ka ap ēku Brīvības bulvārī 36 ir noteikta 25 metrus plata aizsargjosla. Savukārt Ministru kabineta noteikumos nr. 1312 Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem ir noteikts, ka aizsargjoslā ir aizliegts novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai.
Tāpēc Valsts kanceleja ierīkoja rezervētas stāvvietas Tērbatas ielas posmā pie un pretī ēkai Brīvības bulvārī 36. Rīgā ir vēl vairāki valsts aizsardzības objekti, ap kuriem veidojamas aizsargjoslas: Z. A. Meierovica bulvārī 14, Dzintara ielā 63, Elizabetes ielā 57, Ezermalas ielā 8, Flotes ielā, Gogoļa ielā 3, Grostonas ielā 2, Kalnciema ielā 11b, Krustabaznīcas ielā 9, 9b un 11, K. Valdemāra ielā 3 un 10/12 u. c.
