Kā liecina dati par aizņemtajām darbavietām un Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmējiem, jaunas darbavietas šogad veidojušās galvenokārt privātajā sektorā, kamēr sabiedriskajā sektorā un budžeta iestādēs nodarbināto skaits pēdējā gada laikā nav palielinājies, norāda Finanšu ministrijā.

Palielinoties tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitam un vienlaikus arī sarūkot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam, darba meklētāju īpatsvars šā gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 11,4%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada ceturtā ceturkšņa. Gada laikā bezdarba līmenis uzrādījis ievērojamu kritumu, samazinoties par 4,9 procentpunktiem, tomēr ne tik pozitīvi otrajā ceturksnī bijis tas, ka vairāk nekā pusi no šī samazinājuma devis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita kritums, kamēr nodarbināto iedzīvotāju skaita pieauguma devums ir bijis mazāks. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos cita starpā ietekmējis arī nedaudz pieaugušais to cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu un aizgājuši no darba tirgus. Gada laikā šādu cilvēku skaits ir palielinājies par 12,1%.

Kopumā darba meklētāju skaits šā gada otrajā ceturksnī bijis par 31,9% mazāks nekā pagājušā gada attiecīgajā ceturksnī. Līdzīgu samazinājuma tendenci parāda arī dati par reģistrētajiem bezdarbniekiem Nodarbinātības valsts aģentūrā, kuru skaits pēdējā gada laikā līdz jūnija beigām sarucis par 22,9 tūkstošiem jeb 19,4%, savukārt reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies līdz zemākajam rādītājam kopš 2009.gada februāra un ar 9,6% bijis par 2,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Pēdējā gada laikā vērojamas izmaiņas arī bezdarba ilguma un vecuma struktūrā, kur ilgstošo bezdarbnieku  īpatsvars starp visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem jūnija beigās sarucis līdz 40,3%, salīdzinot ar 44,5% attiecīgajā brīdī pirms gada. Mazāk redzama pēdējā gada laikā kļuvusi Eiropas Savienībā aktualizētā jauniešu bezdarba problēma, un jauniešu īpatsvars starp visiem reģistrētājiem bezdarbniekiem samazinājies par vienu procentpunktu līdz 9,1%, kamēr arvien straujāk aug bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā no 55 gadiem, gada laikā palielinoties par 1,6 procentpunktiem un sasniedzot 20,6% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Reģionālā skatījumā bezdarba situācija nav būtiski mainījusies un augstākais  bezdarba līmenis joprojām ir Latgales reģionā, kur reģistrētais bezdarbs ir tuvu pie 20%, kamēr Rīgas reģionā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir tikai 6,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Kopumā, lai arī pēdējo ceturkšņu dati par nodarbinātības pieaugumu un bezdarba kritumu ir bijuši visai pozitīvi un nodarbināto skaita pieaugums Latvijā ir bijis straujākais starp Eiropas Savienības valstīm, jāņem vērā, ka izmaiņas ekonomiskajā situācijā darba tirgū atspoguļojas ar zināmu novēlošanos un turpmākajos ceturkšņos situāciju vairāk sāks ietekmēt Latvijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās šā gada pirmajā pusē.