Komercbanku asociācija izvairās no pārmetumiem par zviedru banku ietekmi Latvijas tautsaimniecībā, "nolikto atslēgu principu" sauc par populistisku.
"Latvijā ir ļoti ierobežots banku skaits ar Zviedrijas kapitāla klātbūtni," sarunā ar žurnālistu norādīja Latvijas Komercbanku asociācijas komunikācijas speciāliste Baiba Melnace, atbildot uz jautājumu par zviedru bankām un izsniegto hipotekāro kredītu ietekmi uz sabiedrību. Protams, pēc skaita tādas ir tikai trīs (Swedbank, SEB banka, Nordea), taču, ja vērtē pēc tirgus daļas un izsniegto hipotekāro kredītu apjoma?
Arī par kredītu amnestiju, kaut tikai ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, Komercbanku asociācija neko nevēlas dzirdēt: "Latvijā jau šobrīd ir ļoti liela aizdevumu atmaksas kavējumu proporcija, pat ja salīdzinām ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Kredītu amnestija jeb norakstīšana būtu skaidrs signāls godprātīgajiem maksātājiem un savu saistību kārtotājiem par to, ka nemaksātāji tiešā veidā iedzīvosies uz viņu rēķina.
"It kā formāli viss pareizi, bet tad ir arī jāsaprot, ka šobrīd valsti atstājušos tautiešus būs tikpat kā neiespējami atgriezt Latvijā, jo liela daļa no tiem ir izbraukuši tieši mēģinot atlikt problēmas risinājumu saistībā ar nespēju vienoties ar banku par kredītu atmaksas termiņa grozīšanu.
Savukārt atbildot uz žurnālista jautājumu par "nolikto atslēgu principu" (iespēju segt kredītu, atdodot bankai īpašumu, pat ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu) ieviešanu hipotekārajā kreditēšanā Komercbanku asociācijas pārstāve cenšas izvairīties no atbildes vien norādot, ka "nolikto atslēgu princips kā brīvprātīgas izvēles iespēja Latvijā jau sen pastāv, un ir bankas, kas piedāvā šāda veida kredītus.
Tikai jārēķinās, ka katra veida kredītiem ir savs riska līmenis, piemērojot nolikto atslēgu principu, tas ir augstāks, un attiecīgi kredīts ir dārgāks – ar augstākiem kredītprocentiem un lielāku pirmo iemaksu (vismaz 30%).
Tādējādi nolikto atslēgu princips kredītus dara nevis pieejamākus, bet nepieejamākus, īpaši jaunajām ģimenēm bez būtiskiem sākuma uzkrājumiem.
Ja valsts šim nolūkam neveido īpašu atbalsta programmu, tad hipotekāro kredītu pieejamība vēl vairāk samazināsies." Taču runa nav par jauniem hipotekāro kredītu līgumiem, kur kāda banka var tik tiešām arī piedāvāt šādus nosacījums, bet jau par esošiem kredītņēmējiem, kuriem "nolikto atslēgu princips" dotu iespēju tikt brīviem no bankas "važām" un atgriezties mājokļu īres tirgū vai pašvaldības ierādītā dzīvesvietā t.s. sociālā mājā, nevis vilkt grūti panesamās kredītsaistības, bieži vien ierobežojot savas ģimenes tēriņus pat pārtikai un medikamentiem.
Arī Eiropas Parlaments ierosina plašāku hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzību. "Pienācīgas dzīvesvietas saglabāšana ir viena no būtiskākajām Eiropas iedzīvotāju raizēm. Daudzas ES mājsaimniecības saskaras ar situāciju, kad par mājokli jāmaksā līdz pat 40% no ikmēneša ienākumiem. Pienācīgs sociālo mājokļu piedāvājums var palīdzēt samazināt arī nekustamā īpašuma "burbuļa" risku," informē EP deputāte Karima Delli (Zaļie/EFA, Francija)
Eiropas Parlamenta deputāti pirms mēneša īpaši pieņemtā rezolūcijā ir aicinājuši dalībvalstis novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm strauji jārod risinājums ekonomikas krīzes un bezdarba visvairāk skarto iedzīvotāju problēmām, kas rodas, zaudējot mājokļus. Visām ES dalībvalstīm jācenšas visiem spēkiem rast alternatīvus risinājumus izlikšanai, uzsvērts rezolūcijā.
Atbildot par situāciju valstī kopumā hipotekāro kredītu izsniegšanas jomā, Komercbanku asociācijas pārstāve vien izsakās, ka "hipotekāro jeb aizdevumu pret nekustamā īpašuma ķīlu pieejamība ir tieši atkarīga gan no sabiedrības maksātspējas, gan no tiesiskās vides. Sabiedrības maksātspēja kopš krīzes augstākā punkta pēdējos gados lēnām, bet pakāpeniski uzlabojas, tādēļ kredītu pieejamība tiem cilvēkiem, kam ir stabili un pietiekami ienākumi, ir uzlabojusies."
"Savukārt tiesiskā vide – tieši pretēji – pakāpeniski tiek apgrūtināta ar populistiskām iniciatīvām, kā piemēram, idejām par obligātu nolikto atslēgu principu ieviešanu kreditēšanā, būtisku maksātnespējas atvieglošanu un kredītu norakstīšanu, komunālo parādu nomaksu uz banku hipotekāro ķīlu rēķina utml. Visas šīs iniciatīvas var turpmāk sadārdzināt kredītus un apgrūtināt to pieejamību arī tiem cilvēkiem, kuru ienākumi atļautu uzņemties saistības un uzlabot mājokļa apstākļus," sarunas noslēgumā rezumē Baiba Melnace.
Protams, ko gan citu varētu sagaidīt no Komercbanku galvenā lobija pārstāves, taču Eiropas Parlamenta atbalstītu "nolikto atslēgu principa" ieviešanu hipotekārajā kreditēšanā nosaukt par populistisku iniciatīvu līdz šim nebija atļāvies neviens. Acīmredzot tas norāda par spēku izsīkumu un pagurumu komercbanku frontē, kad argumentu trūkums diskusijā tiek aizstāts vien ar tukšu retoriku.
