Viena no valstīm, kas šo plānu jau realizējusi, ir Ungārija, palielinot nodokli par skaidras naudas izņemšanu no 0,3 procentiem uz 0,6 procentiem, un par elektroniskajiem darījumiem (pārskaitījumiem) no 0,2 procentiem uz 0,3 procentiem. Skatoties uz mūsu valsts ekonomisko situāciju, šādu Ungārijas pieredzi varētu ņemt vērā arī Latvijā.
Ungārijas Ekonomikas ministrija ziņo, ka izmaiņas nodokļos bijušas nepieciešamas, lai kompensētu budžeta deficītu, kas radies dēļ inflācijas, kas būtiski apcirpusi valsts ieņēmumus.
"Viens no galvenajiem iemesliem nodokļa ieviešanai ir Ungārijas vēlēšanās izkļūt no pārmērīgā budžeta deficīta un novērst draudus, ka valsts ar budžeta deficītu varētu saskarties pavisam īsā laika posmā atkārtoti. Nodokļa ieviešanas mērķis ir palīdzēt samazināt Ungārijas budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Arī Ungārijas komercbankas atbalsta nodokļus, kas palīdz veicināt ekonomisko izaugsmi valstī," norāda Ungārijas ekonomikas ministrs Mihalijs Varga (Mihaly Varga).
Biznesa un finanšu informācijas portālā Bloomberg ārvalstu eksperti (Hungarian Banks Face Record Tax Burden in Cabinet’s Plan, Edith Balazs) vairākkārt uzsver to, ka viena no svarīgākajām globālās krīzes mācībām ir uzdevums nākotnē nodrošināt stabilitāti finanšu sektorā un finanšu institūciju ieguldījumu ārkārtas situāciju novēršanā, līdz ar to arī banku nodoklis Latvijā būtu nodrošinājums banku sistēmas stabilai darbībai. Tas vienlaikus vairotu arī sabiedrības un noguldītāju uzticību banku sistēmai, jo būtu skaidrs finanšu avots, no kura pastāvīgi tiktu uzkrāti resursi sistēmas stabilizēšanai.
Latvijas valdībai vajadzētu apzināties to, ka sabiedrības uzticība bankām pēdējo gadu laikā ir ievērojami mazinājusies un, lai šo situāciju mainītu, ir nepieciešams izstrādāt banku stabilitātes plānu. Banku nodokļa ieviešana ir būtiska tēma Latvijas ekonomikai, ko vajadzētu iekļaut politiķu dienas kārtībā. Šāds nodoklis palīdzētu samazināt neplānotus valsts izdevumus, kas saistīti ar banku finanšu problēmām, veicinot Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti un noguldītāju uzticības pieaugumu, turklāt prognozējamie ieņēmumi no šāda nodokļa varētu būt ievērojami. Banku nodokļa ieviešana varētu novērst arī bēdīgi slavenos kredītiestāžu krahus.
Banku nodokļa ieviešana Latvijā paredzētu to, ka iedzīvotājiem būtu jāmaksā par skaidras naudas izņemšanu un elektroniskajiem finanšu darījumiem (pārskaitījumiem), taču šī summa nebūtu nemaz tik liela. Piemēram, ja banku nodoklis ir 0,3 procenti, un no bankomāta tiek izņemti 100 lati, nodoklī būtu jāsedz vien 30 santīmu, kas, domājams, nevienam neradītu pārlieku lielus finanšu sarežģījumus, taču ievērojami uzlabotu valsts ekonomisko situāciju jau drīzā nākotnē.
Lai arī ekonomiskā situācija, salīdzinot ar 2010. un 2011. gadu, ir uzlabojusies un šobrīd jau varētu tikt pielīdzināta pirmskrīzes periodam, nevajadzētu aizmirst, ka tieši ekonomiskā stabilitāte un sakārtotība finanšu sektorā ir svarīgs priekšnosacījums ceļā uz attīstītu valsti un sabiedrības labklājību.
Lai samazinātu iespēju atkal ieslīgt finanšu nedienās, valdībai būtu savlaicīgi jāstrādā pie dažādiem risinājumiem, un banku nodokļa ieviešana varētu būt viens no ceļiem uz finansiāli drošāku nākotni mums visiem.
