Tiesa, atšķirībā no citām reizēm šoreiz priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām nav daudz – tos iesnieguši tikai viena politiskā spēka pārstāvji – Zaļo un zemnieku savienība, kā arī pensionāri un politiski represētie.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā atbildīgā komisija par pensiju likuma izmaiņām, kas paredz jau šogad veikt pensiju indeksāciju, ceturtdien sāka izskatīt iesniegtos priekšlikumus. Par pensiju indeksāciju iesniegti pieci priekšlikumi, no tiem trīs iesniegušas, precīzāk – lūgušas iekļaut kā priekšlikumus, nevalstiskās organizācijas, kurām nav priekšlikumu iesniegšanas tiesību. Tas nozīmē, ka šos priekšlikumus Saeimas plenārsēdē varētu skatīt tikai tad, ja komisija akceptētu tos kā savus priekšlikumus.

Latvijas Pensionāru federācija aicina veikt indeksāciju šoruden ar indeksu 1,04 visām pensijām, kuras nepārsniedz 250 latus. «Robežās no 200 līdz 250 latiem pensijas saņem tie pensionāri, kuri, redzot, ka pensija nebūs liela, turpina strādāt, sasniedzot pat 50 gadu darba stāžu. Un tagad mēs saņemam sašutuma pilnus zvanus, ka viņiem neindeksēs,» sacīja federācijas vadītājs Andris Siliņš. Otrs arguments federācijai ir apstāklis, ka pensiju līdz 250 latiem indeksācija neprasītu daudz vairāk naudas nekā pensiju līdz 200 latiem indeksācija. Proti, pensiju līdz 200 latiem indeksācijai šogad vajag 10,4 miljonus latu, bet, ja indeksē pensijas līdz 250 latiem – 11,9 miljonus latu.

Projekta Senior, piedalies! pensionāri lūdz indeksēt pensijas līdz 200 latiem, piemērojot dažādus indeksus atkarībā no pensijas – jo mazāka, jo lielāku indeksu piemērot, proti, pensijām līdz 50 latiem piemērot indeksu 1,2, pensijām no 51 līdz 75 latiem – 1,13 utt. «Dzīves dārdzība īpaši ietekmē mazo pensiju saņēmējus, bet, indeksējot visiem vienādi, mazās palielinām mazāk, lielās pensijas vairāk, vēlamies izlīdzināt atšķirību,» skaidroja viena no priekšlikuma autorēm Aina Verze. Taču deputāti par šiem priekšlikumiem nebalsoja.

Tomēr deputāti pat divreiz balsoja par Latvijas Politiski represēto biedrības priekšlikumu – politiski represētajām personām valsts pensijas tiek pārskatītas neatkarīgi no pensijas apmēra. Ar pirmo piegājienu šis priekšlikumus tika noraidīts, vairākumam deputātu atturoties, taču pēc diskusijām minētais priekšlikums tika pārbalsots un, pateicoties opozīcijas deputātiem un vienam Nacionālās apvienības deputātam, tomēr tika pieņemts. Visu izšķirs balsojums plenārsēdē.

Atsaucību neguva ZZS frakcijas priekšlikums par visu pensiju indeksāciju, mazajām piemērojot lielākus indeksus, kā arī divu ZZS deputātu – Aijas Barčas un Andra Bērziņa – priekšlikums izmantot dažādus indeksus vecuma pensijām un invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām ar domu mazākas pensijas indeksēt ar lielāku indeksu.