Pēc Swedbank aprēķiniem, pašreizējiem pensionāriem, kuri pieteicās 2. pensiju līmenim, pensija varētu būt aptuveni par 5% lielāka nekā tiem, kuri neizmantoja šo iespēju.

Latvijā 2. pensiju līmenis sāka darboties 2001. gada 1. jūlijā. Kā zināms, iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 1971. gada, dalība tajā ir obligāta, bet no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam dzimušajiem – brīvprātīga. Attiecīgi šomēnes pirmoreiz pensionēšanās slieksni sasniegs iedzīvotāji, kuri veidojuši uzkrājumus 2. pensiju līmenī.

Pensiju varēs atstāt mantiniekiem

No 1. jūlija apdrošināšanas kompānijas drīkst piedāvāt mūža pensijas polises, kas ļauj 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus saņemt mantojumā, norādot labuma guvēju. Tādējādi darba mūžā uzkrātā summa personas nāves gadījumā vairs netiks automātiski ieskaitīta valsts budžetā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka aģentūra pagaidām vēl nav noslēgusi līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polises.

ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse Neatkarīgajai apliecināja, ka ERGO noteikti būs to apdrošināšanas uzņēmumu vidū, kuri piedāvās klientiem mūža pensijas polisi. «Šobrīd vēl noris sarunas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kura izsniegs licences mūža pensijas pakalpojuma sniedzējiem, tāpēc ne visi jautājumi ir atbildēti, tostarp precīzs polises ieviešanas datums un pilns pakalpojuma nodrošinātāju skaits,» sacīja I. Ķirse.

Mantiniekam, kuram tiks novēlēta apdrošinātā pensija vai, pareizāk sakot, 2. pensiju līmeņa daļa, tā tiks izmaksāta ik mēnesi, bet ne ilgāk kā 20 gadu garumā. Turklāt mantinieks var būt ne tikai radinieks, bet jebkurš. ERGO neraizējas, ka, ieviešot mūža pensijas polises, pensionāri varētu tikt vairāk apdraudēti, jo labuma guvējs būtu ieinteresēts ātrāk saņemt novēlēto pensiju.

«ERGO līdzšinējā pieredze dzīvības apdrošināšanā liecina, ka ļaunprātīgi gadījumi tiek konstatēti ļoti reti un tad tā ir krimināli sodāma rīcība, kas liedz saņemt mantojumu,» uzsvēra I. Ķirse.

Pieteikties šai polisei var piecu gadu laikā pēc pensionēšanās dienas. «Tomēr jāvērš uzmanība, ka iespēja izvēlēties apdrošināšanas sabiedrību, ar kuru noslēgt mūža polisi, būs tikai vienu reizi. Tas nozīmē, ja pensionētā persona izvēlēsies slēgt līgumu ar kompāniju X, tad turpmāk mainīt pakalpojuma sniedzēju nebūs iespējams. Tāpēc jāuzsver, ka mūža pensijas pakalpojuma sniedzēja izvēlē noteikti liela loma būs apdrošināšanas sabiedrības reputācijai,» skaidroja I. Ķirse.

Apdrošinātāji par šo pakalpojumu iekasēs komisijas maksu. ERGO lēš, ka tā varētu būt aptuveni 3,5% apmērā no apdrošināšanas iemaksas.

«Līdz ar to, protams, pensijas summa tādējādi būs mazliet mazāka nekā tad, ja pensionētā persona izvēlētos 2. pensiju līmeņa uzkrājumu uzreiz pievienot valsts pensijas grozam. Te katram pensionāram būs jāizsver – izvēlēties valsts nodrošināto pensiju un liegt iespēju to nāves gadījumā mantot vai tomēr, šādā gadījumā maksājot pāris latus, saņemt mūža pensijas polises pakalpojumus,» sacīja I. Ķirse.

ERGO rīcībā esošā informācija liecina, ka mūža pensiju sistēma jau veiksmīgi darbojas Lietuvā un Igaunijā.

Par 5% lielāka

Swedbank pētījumsā secināts, ka, pašreizējiem darbspējīgā vecuma cilvēkiem aizejot pensijā, viņu ienākumi nākotnē var sarukt uz pusi. Vidējā pensija (bez 2. pensiju līmeņa uzkrājuma, jo to saņems tikai tie, kuriem pensionēšanās vecums ir pienācis, sākot ar 1. jūliju) ir aptuveni 185 lati, kas ir aptuveni 40% no Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju rīcībā esošajiem vidējiem ienākumiem. Jautāti, no kā atteiktos, ja pensija būs uz pusi mazāka nekā pašreizējie ienākumi, gandrīz puse (47%) Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju būtu gatavi atteikties no izdevumiem izklaidei un atpūtai, samazinātu tēriņus pārtikas un mājsaimniecības precēm (40%), kā arī apģērbam un apaviem (36%).

Taču cik tad īsti saņems tie iedzīvotāji, kuri savulaik pieteicās 2. pensiju līmenim un tagad dodas pelnītā atpūtā, un vai pensiju otrais līmenis palīdzēs vecumdienas aizvadīt pārticībā? Saskaņā ar Swedbank Investīciju produktu daļas vadītāja Reiņa Jansona aprēķiniem, atkarībā no tā, kurā gadā cilvēks kļuva par pensiju 2. līmeņa dalībnieku, viņa kopējais pensijas kapitāls (pensiju 1. un 2. līmenī kopā) varētu būt pat par vairāk nekā 5% lielāks nekā cilvēkam, kurš nepieteicās pensiju 2. līmenim. Pēc viņa teiktā, cilvēkam, kurš pieteicās pensiju 2. līmenim 2005. gadā, uzkrātais kapitāls pensiju 1. un 2. līmenī par laika periodu no 2005. gada līdz 2012. gada beigām varētu būt pieaudzis par aptuveni 723 LVL, savukārt tam cilvēkam, kurš nepieteicās pensiju 2. līmenim – tikai par 702 LVL. Ja salīdzina cilvēkus, kuri pieteicās vai nepieteicās pensiju 2. līmenim 2008. gadā, tad starpība uzkrājumā par šo laika periodu varētu būt vēl lielāka, proti, 466 LVL ar pensiju 2. līmeni un 443 bez pensiju 2. līmeņa. Tas skaidrojams ar mazākiem pensiju 1. līmeņa kapitāla indeksa koeficientiem laika periodā no 2008. gada līdz 2012. gadam. Jāpiebilst, ka šie aprēķini ir teorētiski, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par vidējo darba algu valstī pa gadiem, vēsturisko pensiju kapitāla indeksu un pensiju 2. līmeņa vidējo svērto ienesīgumu.

Pamatojoties uz šiem aprēķiniem, 2. pensiju līmenis vidēji lielu pensiju, kas ir 185 lati, palielinās par aptuveni 9 latiem, ar nosacījumu, ka ieguldījumu plāns ir bijis vidēji pelnošs.

Bez garantijas

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče Neatkarīgajai atzina, ka iesaistīšanās pensiju sistēmas 2. līmenī ļauj shēmas dalībniekam pašam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un, it īpaši, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem. Tomēr viņa brīdina, ka Latvijā tiek piedāvāti pensiju plāni bez garantētām ienesīguma likmēm. Visus ar pensiju plāna ieguldījumiem saistītos riskus uzņemas paši pensiju plāna dalībnieki. «Ja cilvēks nav apmierināts ar izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem, viņam ir tiesības to mainīt. Iespēja dalībniekiem pašiem izvēlēties līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu veicina dalībnieku aktīvu līdzdalību savas pensijas veidošanā. Pensiju sistēmas 2. līmeņa shēmas dalībnieks reizi gadā var mainīt līdzekļu pārvaldītāju un divas reizes gadā ieguldījumu plānu viena pārvaldītāja robežās. Tātad uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmērs būs atkarīgs no cilvēka algas, spēkā esošās iemaksu likmes, peļņas, ko nesušas ieguldītas iemaksas, un cilvēka dalības ilguma shēmā pirms vecuma pensijas pieprasīšanas,» sacīja M. Kupče.

***

Viedokļi

Ingrīda Ķirse, Ergo valdes locekle Baltijā:

– Nesen veiktā aptauja parādīja šokējošu rezultātu – tikai 9,5% Latvijas iedzīvotāju tic, ka saņems pietiekamu valsts garantēto pensiju. Sabiedrības nostāju varētu mainīt likumdošanas izmaiņas, jo Latvija šī gada sākumā pieņēmusi Eiropas iniciatīvu, kas paredz, ka darba mūža garumā uzkrātie līdzekļi 2. pensiju līmenī varēs tikt mantoti, izvēloties apdrošinātāju mūža polises pakalpojumus. Lielākais ieguvums no mūža pensijas polises būs iespēja noteikt labuma guvēju, kas pensionāra nāves gadījumā varēs turpināt saņemt neizmaksāto pensiju. Tas nozīmē, ka pensiju 2. līmenī uzkrātie līdzekļi netiks zaudēti, bet tiks mantoti jeb izmaksāti kā mantojums norādītajam labuma guvējam, piemēram, laulātajam vai bērniem.

Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs:

– Swedbank Life Insurance plāno iesaistīties mūža pensijas apdrošināšanas piedāvāšanas jomā 2. pensiju līmeņa dalībniekiem, tāpēc aktīvi iesaistāmies nodokļu likumdošanas nosacījumu veidošanas procesā, kā arī koncentrējamies uz mūža pensijas apdrošināšanas piedāvājuma nosacījumu rūpīgu izpēti. Tiklīdz mūsu klientiem varēsim piedāvāt mūža pensijas apdrošināšanas pakalpojumu, noteikti par to ziņosim.

Jolanta Jērāne, AAS Citadele Life valdes priekšsēdētāja:

– Šobrīd saviem klientiem vēl nepiedāvājam mūža pensijas apdrošināšanas polises, taču līdz gada beigām plānojam šo apdrošināšanas polisi sākt piedāvāt. Pašlaik aktīvi strādājam pie šī produkta nosacījumu izstrādes un vadāmies pēc svarīgiem kritērijiem: produkta pieejamība plašam klientu lokam (ne tikai pensiju 2. līmeņa klientiem, bet arī, piemēram, pensiju 3. līmeņa klientiem, kuri izlēmuši izņemt uzkrāto kapitālu no pensiju trešā līmeņa); vienkāršība un unikalitāte (kāds īpašs nosacījums, papildu priekšrocības un tamlīdzīgi).