Vidējā vecuma pensija Lietuvā 2012. gada 4. ceturksnī bija 236 eiro, kas, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir viszemākā. Latvijā un Igaunijā vidējā vecuma pensija ir attiecīgi 271 eiro un 316 eiro.
SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene: „No demogrāfiskā viedokļa visnelabvēlīgākā situācija un izredzes tiek novērotas Latvijā, kur attiecība starp veciem cilvēkiem (vecākiem par 65 gadiem) un darbspējīgajiem iedzīvotājiem (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) šobrīd ir vislielākā (28%). Iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka 2040. gadā Latvijā šī attiecība sasniegs 43%. Tomēr šīs prognozes ir satraucošas arī Lietuvā un Igaunijā – apgādājamo īpatsvara rādītājs šajās valstīs varētu sasniegt attiecīgi 42% un 40%. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jāpievērš lielāka uzmanība uzkrājumu veidošanai pensiju 2. un 3. līmenī.”
Salīdzinot dažādus uzkrājumu veidus, redzams, ka pensiju uzkrājumu apjoms attiecībā pret noguldījumiem Igaunijā palielinājies no 25% 2008. gadā līdz 37 % 2012. gada beigās, Latvijā – no 22% līdz 44% un Lietuvā – no 15% līdz 25%. Uzkrājumi pensiju 2. līmenī ir būtiski lielāki nekā pensiju 3. līmenī – pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms uz vienu iedzīvotāju ir 1140 eiro Igaunijā, 720 eiro Latvijā un 498 eiro Lietuvā.
Kā norādījusi eksperte, vislabvēlīgākie ekonomiskie nosacījumi, lai sagatavotos aiziešanai pensijā, ir Igaunijā: “Pirmkārt, tas ir saistīts ar lielākām algām. Otrkārt, iemaksu īpatsvars pensiju 2. līmeņa fondos Igaunijā pašlaik ir visaugstākais – 6% no algas. Daļu no minētajām iemaksām (2%) veic nodarbinātie, bet atlikušos 4% nodrošina valsts (no samaksātā sociālās apdrošināšanas nodokļa). Latvijā šis īpatsvars ir 4%, bet Lietuvā – 2,5%. Tomēr vislabvēlīgākie likumdošanas nosacījumi ir Latvijā – lai gan iemaksu īpatsvars pašlaik ir 4%, visu šo summu pārskaita valsts. Līdz 2020. gadam iemaksu apjomam (attiecībā pret algu) visās Baltijas valstīs vajadzētu būt līdzīgam (6-7,5%). Latvijā visu iemaksu summu pārskaita valsts, Lietuvā (kopš 2013.gada aprīļa) un Igaunijā daļu no iemaksām veic arī nodarbinātie”.
Saskaņā ar dažādu avotu informāciju, tiek lēsts, ka ilgtermiņā pēc pāris desmitiem gadu personai ar vidēji lieliem ienākumiem pensiju 1. un 2.līmenis nodrošinās aptuveni 40% no iepriekšējiem darba ienākumiem. Lai sasniegtu vēlamo ienākumu līmeni pensionēšanās vecumā, mājsaimniecībām būtu jāapsver citi soļi. Statistikas dati par pensiju 3.līmeni liecina, ka lietuvieši ir izveidojuši vislielākos uzkrājumus – 233 eiro uz vienu iedzīvotāju privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdoršināšanā. Latvijā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 209 eiro un 220 eiro.