«Patēriņa cenu dati par martu tiks izmantoti Latvijas novērtēšanai pēc Māstrihtas kritērijiem. Lai arī inflācijas dati vēl tiks pārrēķināti pēc harmonizētās patēriņa cenu indeksa metodoloģijas, var apgalvot, ka Latvija ar drošu rezervi kritēriju izpilda – gada vidējā inflācija 2013. gada martā bija 1,5%, savukārt gaidāmais Māstrihtas kritērijs ir aptuveni 2,6%, turklāt Latvijai ir trešā zemākā inflācija ES, kas padara Latviju par kritēriju nosakošo valsti. Virzoties uz eiro ieviešanu 2014. gadā, šis ir būtisks sasniegums, jo tieši inflācijas kritērijs Latvijai liedza iestāties eirozonā 2008. gadā un iestāšanās tika atlikta līdz 2014. gadam,» uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Lielāko ietekmi patēriņa cenu izmaiņās šā gada martā radīja sezonālie faktori, proti, ir sākusies jaunā apģērbu un apavu tirdzniecības sezona, līdz ar to, noslēdzoties iepriekšējās sezonas preču izpārdošanai, cenas apģērbam ir pieaugušas par 6,6%, savukārt apaviem – par 9,1%. Veikalos sāk parādīties arī pirmie vietējie dārzeņi, kas tradicionāli ir ievērojami dārgāki par importētajiem – martā, salīdzinot ar februāri, dārzeņu cenas pieauga par 9,5%.

Naftas cenu izmaiņas šogad nav tik izteiktas kā pērn, tomēr zināmu svārstīgumu inflācijas datos tās ievieš – dažu procentu svārstības mēneša ietvaros ir jau ierasta parādība. Degvielas cenas dinamiski atbilst naftas tirdzniecības cenai pasaules biržā – salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, degvielas cenas šā gasa martā samazinājās par 1,3%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, – par 2,6 %.