jau ceturto gadu stāv tukša un nelietota, jo amatpersonām pa šo laiku
tā arī nav izdevies atrast finansējumu mājas ikdienas uzturēšanai un
lietošanai, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De
Facto».
Raidījums vēstī, ka savulaik Strenču psihoneiroloģiskās slimnīca bija ņēmusi vērā valdības pieņemtās Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanas pamatnostādnes un, uz tām balstoties, izbūvējusi un aprīkojusi pusceļa māju.
«Mūs ir dažādos laikos apmeklējuši dažādi ministri, kuri sapratuši vēlmi sniegt šo pakalpojumu, vārdiski izteikuši vēlmi palīdzēt, bet līdz šim reāli finansējums nav piešķirts neviens lats,» par notikušo gandrīz četros gados «De Facto» stāsta slimnīcas valdes locekle Maija Ancveriņa.
Slimnīcas pārstāvji aprēķinājuši, ka pusceļa mājas uzturēšanai ik gadu nepieciešami ne vairāk kā 30 tūkstoši latu. Tagad turpinās skaidrošanās – vai tā uzskatāma vēl par veselības aprūpi, vai jau sociālo pakalpojumu, kas attiecīgi maina finansējuma avotu – no Veselības ministrijas uz Labklājības.
«Tas ir brīnišķīgs projekts no vienas puses , jo ir plānots pārvirzīt no slimnīcas uz pusceļa māju (..) bet ir jautājums, kam īsti šis pakalpojums ir jāfinansē, un te ir sadūrušās šīs intereses, jo mēs uzskatām, ka tas nav klasisks veselības aprūpes pakalpojums, jo tur pacientam tiek mācītas viņa sociālās prasmes, un vairāk tur būtu jāiesaista pašvaldība un, iespējams, jārunā ar Labklājības ministriju,» norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Tikmēr Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš norāda, ka par šo tēmu ļoti sen nav runāts: «Tā saruna varbūt bija pašā pirmajā brīdī – tad kad bija kaut kas radīts, tad nu sākām domāt, ko ar to radīto darīt. Bet tā kā toreiz īsta risinājuma nebija, tad tā problēma arī tā palika, atklāts palika.»
Tā vietā no slimnīcas ik gadu uz pansionātiem ilgstošai aprūpei nosūta aptuveni 40 cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem.
Toties Veselības ministrija gatavo kārtējo dokumentu iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai. Tā īstenošanai būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta aptuveni 32 tūkstoši latu apmērā. Un arī šajā plānā iekļauta koncepcijas rakstīšana par pusceļa māju attīstīšanu. Bet ne finansējums jau esošai.
Tikmēr salīdzinoši veiksmīgi attīstījušās pusceļa mājas, kas ir Labklājības ministrijas uzraudzībā. Bet šī ministrija savukārt sagatavojusies daudz plašākiem plāniem – samazināt veselības aprūpes iestādēs dzīvojošo skaitu pat par divām trešdaļām jeb aptuveni trīs tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka pusceļa māju pakalpojums kļūs ievērojami svarīgāks, secina raidījums.
