Pretrunīgi uzsāktā privatizācija saistīta ar tenisa kortiem Rīgā, Kronvalda bulvārī 2b. Līdz 2021.gada beigām šis zemes gabals iznomāts SIA «Kronvalda parks», kas pieder kādai Baltkrievijas pilsonei. Savukārt jau 2006.gadā ar Ministru Kabineta lēmumu īpašums nodots privatizācijai, raksta Apollo.lv.

Nacionālais Teātris šo zemes gabalu tagad nolūkojis nākotnes attīstībai, un valdība pēdējā gada laikā meklēja risinājumu, kā to saglabāt valsts īpašumā. Tapuši pat likuma labojumi, bet tie vēl gaida saskaņojumu Ministru kabinetā. Ja tos pieņemtu, potenciāli pastāvētu iespēja sākto zemes gabala privatizāciju apturēt. Taču, neskatoties uz valdības vēlmi īpašumu saglabāt valsts īpašumā, pagājušās nedēļas trešdienā Privatizācijas aģentūra lēma gan par pirmpirkuma tiesībām, gan par šī zemes gabala privatizācijas noteikumiem. Tas pēc būtības nozīmētu, ka Nacionālais teātris var palikt ar garu degunu.

«No manas puses ir bijis nepārprotams lūgums un PA ir labi zinājusi, izdarīt visu iespējamo, protams, likumīgi un visu iespējamo, lai zemi tomēr paturētu valsts īpašumā un nākotnē nodotu teātrim,» sašutis bija ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).

Kā pieļauj «De facto», šī situācija ir viens no iemesliem, kāpēc konflikts starp ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un Privatizācijas aģentūras vadītāju Ivetu Zalpēteri finišēja ar aģentūras vadītājas atlūgumu. Nav izslēgts, ka ministrija aģentūras rīcību lūgs pārbaudīt tiesībsargājošajām iestādēm.

Viens no iemesliem – vēl 2008.gadā šī īpašuma izsoles sākumcena bija noteikta 1 407 653 LVL apmērā. Bet tagad tā vērtība aplēsta gandrīz desmit reižu zemāka – īpašumu iecerēts pārdot par vien 150 200 latu. Iemesls – Rīgas dome mainījusi zemes izmantošanas mērķi – no apbūvei paredzētu uz sportam un atpūtai aprīkotu dabas teritoriju.

Aģentūra gan norāda, ka jau laikus ministriju brīdinājusi, ka saskaņā ar likumu prasībām ar lēmumu par privatizācijas sākšanu kavēties nevarēs un ka likuma labojumi situāciju neglābs, jo tam nebūs atpakaļejošs spēks. Turklāt iespēju ko glābt, vējā palaida arī pati Ekonomikas ministrija, jo tās valsts sekretāra Jura Pūces lūgums atlikt lēmumu pieņemšanu par Kronvalda bulvāra īpašumu, aģentūrā nonāca tikai dienu pēc tam, kad jau lēmums bija pieņemts.

Lai situāciju noskaidrotu, šonedēļ otrdienas vēlā vakarā Privatizācijas aģentūras elektroniskajā pasta kastē iekrita nu jau leģendāra vēstule no ekonomikas ministra padomnieces Ineses Druvietes. Tajā viņa valdi lūdz vairs nelemt par vairākiem privatizējamiem īpašumiem līdz 10.septembrī gaidāmajai akcionāru sapulcei, kurā plānota aģentūras valdes locekļu skaita mazināšana.

«Man ir iebildumi pret formu, ja, teiksim, tas ir ministra vārdā sūtīts kāds uzdevums, tad ir jāuzņemas atbildība, bet akcionāru sapulcei nav šāda kompetence noteikta likumā, pat ja ir tāda vēlme. Un tas, kas man liktos svarīgi, ka ir jāievēro likums, neatkarīgi no tā, kā katram liktos ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt,» savu viedokli, kāpēc atlūgumu iesniegusi it kā agresīvas PA darba politizācijas dēļ, raidījumam pamatoja Zalpētere.

Zalpēteres sašutumu izraisījis ministrijas lūgums nelemt par kāda īpašuma Jūrmalā, Vikingu ielā, tālāko likteni. Tā ir valstij piederoša zeme, kuru līdz šā gada maijam nomāja bijušais Jūrmalas domnieks Vladimirs Barinovs, kurš tur uzbūvējis privātmāju. Kopš maija viņš valstij par zemes nomu neko nemaksāja un šobrīd arī tiesājās ar valsti par zemes privatizācijas noteikumiem, jo uzskata, ka īpašuma cena noteikta pārāk augsta. Aģentūra bija plānojusi noslēgt vienošanos par pagaidu nomas maksu un to, neskatoties uz ministrijas lūgumu to nedarīt, arī izdarīja.

«Es nezinu, kādas intereses vada ministru un viņa biroju, ka šāds lēmums, kur aģentūrai ir pienākums saņemt maksu par zemes lietošanu, tiek pieprasīts, lai mēs viņu izņemtu ārā no darba kārtības,» sašutusi bija PA aizejošā vadītāja. Tikmēr ekonomikas ministrs skaidroja, ka «saņemot citu valdes locekļu ziņu neoficiāli, ka tur ir vēl kaut kādi problemātiski jautājumi, kurus šī daļēji aizejošā valde varētu tā kā pieņemt, tad nu loģiski sekoja no mūsu puses lūgums, es pasvītroju, lūgums, šos jautājumus neskatīt.»

Pretējās domās gan ir Zalpētere, kura ministram tagad pārmet agresīvu aģentūras darba politizāciju, iejaucoties valdes darbā. Viņa to saista ar Pavļuta vēlmi ne tikai iedabūt ērtus cilvēkus aģentūras valdē, bet arī ar tālējošākiem plāniem nomainīt pret tīkamākiem padomes locekļus valstij piederošajā «Citadelē» un vēlāk tad arī sekotu bankas valdes nomaiņa. Aizdomu pamatojums jau piektdien nonāca arī premjera birojā, Valdis Dombrovskis gan par turpmākajiem soļiem varētu lemt vien nākampiektdien, kad viņš atgriezīsies Latvijā.

«De facto» gan norāda, ka vai iepriekš minētais un kašķi par atsevišķu nekustamo īpašumu privatizāciju ir galvenais iemesls, kāpēc Privatizācijas aģentūrā mainīsies vara, gan ir miglā tīts, jo savā darbībā trūkumus Zalpētere nesaredz, notiekošajā vainojot radušo konfliktu.
«Kā viņu vēl var savādāk saukt, jo sadarbība ir manuprāt, kad puses sadarbojas nevis ka tu visu laiku sadarbojies un respektē kādu viedokli savukārt tev pretī cilvēks sēž un visticamāk sēž un domā, kā tas izskatīsies un kā tas, ko viņš teiks izskatīsies sabiedrībā, jo ir kādi lieli mērķi droši vien tālākai politiskai nākotnei,» sacīja Zalpētere.

Pavļuts gan savā pārliecībā ir nelokāms – viņš īstenojot vien savu ministra pienākumu, proti, pārraudzību un Zalpēteres atlūgumu saista ar gaidāmajām izmaiņām aģentūras vadībā. Tās notiks jau pirmdien, kad līdz diviem tiks samazināts aģentūras valdes locekļu skaits.

Vaicāts, vai viņš šobrīd uzticas PA valdei, ekonomikas ministrs atzina, ka «vairs jau ne». Savukārt lūgts precizēt, vai viņš neuzticas visai PA valdei, Pavļuts sacīja, ka «par konkrētiem risinājumiem mēs runāsim pēc akcionāru sapulces jo šobrīd es neesmu gatavs paziņot, jo es domāju, ka man ir cita starpā morāls pienākums runāt par to ar valdi, jo tas, ka šīs attiecības ir ārkārtīgi samezglojušās un šīs te pēdējās rīcības ir ļoti dīvainas, manuprāt tas ir nepārprotami.»

Vai tas varētu nozīmēt, ka pirmdien amatu zaudēs visi valdes locekļi, Pavļuts kategoriski atsakās atbildēt. Taču būtu dīvaini ja tā nebūtu, jo jau iepriekš viņš sacījis, ka aģentūras vadībai trūkst kompetences. Un vēl pēc tagad atzītā, ka valde zaudējusi viņa uzticību, daļai no tās dot vēl otru iespēju būtu visai dīvaini.

«De facto» norāda, ka tas, kas turpmāk saimniekos Privatizācijas aģentūrā, nebūt nav mazsvarīgi. Ne tikai tāpēc, ka tā šobrīd pārvalda kapitāldaļas tādos valstij piederošos uzņēmumos kā «Citadele», «Reverta» un «Lattelecom». Un ne arī tāpēc, ka jaunieceltajai valdei būs jāpabeidz privatizācijas process. Bet iespējams vēlme nostiprināt politisko ietekmi aģentūrā saistīta ar daudz tālejošākiem plāniem – joprojām norit darbs pie jaunas institūcijas izveides, kas centralizēti pārvaldīs valsts kapitālsabiedrības, un ja tas notiks uz pašreizējās privatizācijas aģentūras bāzes, kas atradīsies tās vadībā, būs pat ļoti svarīgi.De factoIveta ZalpēterePrivatizācijas aģentūra