Šodien publiskotajā Baltijas makroekonomikas apskatā Swedbank analītiķi prognozē ekonomisko grūtību pastiprināšanos un vienlaikus arī Latvijas ekonomikas izaugsmes ilgtspējīgo pamatu nostiprināšanu, valdībai īstenojot fundamentālas strukturālas reformas. Tās nedrīkst atlikt citādi situācija tikai pasliktināsies.
Kopš iepriekšējā apskata tapšanas janvārī ir kļuvis skaidrs, cik dziļu kritumu pasaules ekonomikā izraisīja globālās finanšu krīzes saasināšanās pērnā gada septembrī. Kaut arī aktivitātes krituma temps ir piebremzējies, recesija jau ir pietiekoši dziļa, lai nopelnītu vārdu „Lielā recesija”. Tas ir sakritis ar brīdi, kad Baltijas valstu ekonomikā sāka pilnībā izpausties iepriekšējos gados pieļauto kļūdu sekas, pakļaujot Latviju, Lietuvu un Igauniju nopietniem pārbaudījumiem. Swedbank jaunākās prognozes liecina, ka IKP kritums visās trijās valstīs būs mērāms ar divciparu skaitli. Visstraujāk situācija ir pasliktinājusies Lietuvā, bet vislielākais IKP kritums joprojām tiek prognozēts Latvijā. Visdrīzāk Baltijas valstu ekonomikas turpinās sarukt arī 2010.gadā, tikai Igaunijā labvēlīgais scenārijs paredz nelielu pieaugumu.
Tā kā ārējie apstākļi kļuvuši nelabvēlīgāki un ienākošie dati par šī gada sākumu norāda uz strauju aktivitātes samazināšanos, prognozējam, ka 2009.gadā Latvijas IKP samazināsies par 15%, skaidro Swedbankas speciālisti. Turklāt prognoze ir balstīta uz pieņēmumu, ka tiks laicīgi saņemti starptautiskās palīdzības programmas maksājumi, kas savukārt ir atkarīgs no valsts spējas īstenot strukturālās reformas. 2010.gadā notiks stabilizācija, gada otrajā pusē varētu atsākties ekonomikas augšupeja, taču pakāpeniski un atsevišķos sektoros — eksportā, investīcijās.
Tāpēc 2010.gads kopumā visdrīzāk būs ar mīnusa zīmi. Ir maz ticams, ka izaugsme Latvijas ekonomikā varētu sākties ātrāk nekā Eiropas Savienībā kopumā un šobrīd ekonomistu vidū valda gandrīz pilnīga vienprātība par to, ka Eiropas tautsaimniecība atlabs tikai pakāpeniski. Latvijas ekonomikas atlabšana būs atkarīga no eksporta, kuru palielināt stagnējošā vai sarūkošā tirgū būtu grūti, kaut arī ne neiespējami. Tāpēc 2009.gadā Latvijā diemžēl turpinās strauji kāpt bezdarbs, tas lēnākā tempā augs arī 2010.gadā, tuvojoties 20% robežai.
Kaut arī šobrīd eksportu palielināt ir grūti un atsevišķās jomās saskatāms importa aizstāšanas potenciāls, Latvijas stratēģiskais izaugsmes virziens ir un paliks eksporta veicināšana. Mūsu valsts tirgus ir pārāk mazs, lai tajā varētu sasniegt Rietumeiropas darba ražīguma līmeņa sasniegšanai nepieciešamo specializācijas pakāpi, pamatā uz iekšējo tirgu vērsta ražošana var būt efektīva vien atsevišķās jomās, kā pārtikas pārstrāde, atzīmē eksperti.
Eksporta pieauguma atjaunošanai būs nepieciešama konkurētspējas palielināšana. Ilgākā laika posmā galvenais instruments ir darba ražīguma celšana, bet tuvākajā nākotnē diemžēl daudzviet būs nepieciešama algu samazināšana. Tā jau ir sākusies, pēc Swedbank ekspertu aprēķiniem, algas 1.ceturksnī ir samazinājušās par 5-10% vairāk, nekā tam vajadzēja būt sezonālu faktoru dēļ.
Avots: BNA Latvia
