Tāpēc valstī nepieciešama skaidra demogrāfijas politika, uzsvaru liekot uz dzimstības palielināšanu un reemigrāciju, diskusijā par diasporas lomu Latvijas ekonomikas un darba tirgus attīstībā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperts Normunds Ozols. Neatkarīgā rakstīja, ka EM iecerējusi izstrādāt reemigrācijas pasākumus, lai atgrieztu Latvijā tautiešus, kuri emigrējuši uz dažādām valstīm.
Diskusiju organizēja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe, kurš pauda viedokli, ka emigrantiem ir jārunā un jādod vēsts, ka viņus gaida Latvijā. «Daudzi jūtas piederīgi Latvijai, arī ja nedzīvo un nestrādā šajā valstī,» teica vēstnieks. Latvijas valsts piederīgo diaspora ārzemēs varētu sasniegt 300 000 cilvēku, visvairāk – 100 000 – Lielbritānijā, 25 000 – Īrijā, 20 000 – Skandināvijā, 14 000 – Vācijā, bet vairāk nekā 90 000 ir saistīti ar ASV.
EM analizējusi situāciju un secinājusi, ka desmit gados iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 13% jeb 307 000 cilvēku, galvenokārt emigrācijas dēļ. Pēdējā desmitgadē no Latvijas emigrējuši 213 000 cilvēku, no viņiem 192 000 Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.
Savukārt raksturojot pašreizējo iedzīvotāju struktūru Latvijā, N. Ozols norāda: 862 000 cilvēku ir nodarbināti, 166 000 bezdarbnieki, bet 567 000 ir neaktīvi. Viņu vidū ir gan bērni, gan studenti, gan mājsaimnieki, gan darba nespējīgie. «Tomēr tur ir aptuveni 80 000 cilvēku rezerve, kas tuvākajos gados varētu iesaistīties darba tirgū,» saka eksperts. No ekspertu klāstītā izriet, ka valstij nav citu iespēju, kā mēģināt atgriezt Latvijā ekonomiskos migrantus. «Mūsu pieņēmums ir tāds, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki, kuri aizbrauca tieši krīzes dēļ, atgriezīsies,» saka N. Ozols. Kopumā Latvijā līdz 2030. gadam varētu atgriezties pat 120 000 emigrantu jeb 62 procenti no aizbraukušajiem. EM lielāko intensitāti paredz 2020. gadā. Tajā pašā laikā EM atzīst, ka Latvijā liela problēma ir strukturālais bezdarbs, kas arī ir pamats tam, ka ir liels bezdarbnieku skaits, bet tajā pašā laikā darba devējiem noteiktās nozarēs nav darbinieku. Šāda situācija, visticamāk, saglabāsies. EM piedāvā veicināt profesionālo (no vienas profesijas citā) un ģeogrāfisko mobilitāti, veidot kompleksu reģionālo politiku, lai mazinātu reģionālās atšķirības, kā arī izstrādāt skaidru demogrāfisko politiku. Tomēr vairāki diskusijas dalībnieki no uzņēmēju puses atzina, ka «nav skaidrs, kādu vīziju jūs gatavojaties parādīt ārzemēs strādājošajiem – kas Latviju sagaida, kādas algas te būs». Emigranti redzot TOP 20 pasaules valstis, kurās atalgojumu nevar salīdzināt ar Latvijas darba tirgus piedāvāto.Ekonomikas ministrijaNormunds OzolsRolands Lappuķe
