Par šādas versijas atbilstību patiesībai ir pārliecināts zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kurš iepriekš vairākus gadus vadīja Maksātnespējas administrāciju. Parlamentārieši iecerējuši šos neveiksmīgos grozījumus atcelt.
Viedoklim, ka grozījumi pamatīgi apgrūtina līdz maksātnespējai uzņēmumu novedušu darījumu apstrīdēšanu, pievienojas arī Neatkarīgās aptaujātie juristi, un par to runājis arī uz LKB administratora amatu pretendējušais advokāts Jānis Lūsis.
Juristu uzmanību pievērsuši Civilprocesa likuma 376. panta grozījumi, kas stājās spēkā pērn 30. septembrī – divus mēnešus pirms LKB darbības apturēšanas. Iepriekš tiesai bija tiesības par faktiskās maksātnespējas brīdi noteikt konkrētu datumu, kurā saskaņā ar tiesas izpratni uzņēmums bijis maksātnespējīgs, līdz ar grozījumiem uzņēmums par maksātnespējīgu tiek atzīts tajā dienā, kad par to lemj tiesa.
«Šie grozījumi nozīmē to, ka praktiski neiespējami ir rezultatīvi apstrīdēt kredītiestādes darījumus, kas noveduši to līdz maksātnespējai,» pārliecināts ir A. Gobzems. Viņš arī uzskata, ka šie grozījumi tapuši, tieši gatavojoties LKB kraham: «Atliek secināt, ka bija personu grupa, kas jau tad zināja par kādas kredītiestādes briestošajām problēmām un sagatavoja augsni, lai vēlāk pēc iespējas sarežģītāk būtu apstrīdēt konkrētus darījumus.»
Ekspertu vērtējumā, LKB kraha pamatā ir pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, taču līdz pērn septembrī veiktajiem grozījumiem Civilprocesa likuma 376. panta 1. daļā ir būtiski apgrūtināta vai pat padarīta par neiespējamu iespēja, ka bankas administratoram būtu tiesības apstrīdēt bankas ķīlas līgumus, kas noslēgti par labu trešajām personām. Juristi uzskata, ka līdz ar šiem grozījumiem ir zudusi jēga Kredītiestāžu likuma normām par administratora tiesībām apstrīdēt bankas noslēgtos ķīlas līgumus. Likumos maksātnespējas administratoram bija paredzētas īpašas tiesības bankas kreditoru interesēs apstrīdēt darījumus, kas slēgti laikā starp bankas faktisko maksātnespējas iestāšanos un maksātnespējas pasludināšanas dienu tiesā.
Pēc septembra grozījumu izdarīšanas Civilprocesa likuma 376. panta 1. daļā šīs administratora tiesības ir būtiski samazinātas. Šis jautājums ir īpaši būtisks kontekstā ar LKB maksātnespējas procesu, jo vecās kārtības gadījumā administratoram būtu tiesības apstrīdēt bankas ķīlas līgumus, kas noslēgti par labu trešajām personām, bet tagad šīs iespējas ir būtiski apgrūtinātas vai pat padarītas par neiespējamām.
Problēmu pamanījuši arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu deputāti. Līdz ar citām iniciatīvām par izmaiņām normatīvajos aktos, kas iecerēti, lai nākotnē pēc iespējas vairāk samazinātu LKB gadījumam līdzīgu atkārtošanos, parlamentārieši Civilprocesa likuma attiecīgo pantu grib atjaunot iepriekšējā redakcijā. Šai idejai gan iebilstot Tieslietu ministrija, kas uzskata, ka tiesai nav jālemj par faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu, jo tas esot subjektīvs lēmums. Ministrija arī uzskata, ka runas par neizdevīgu darījumu apstrīdēšanas neiespējamību nav pamatotas. Izmeklēšanas komisijas deputāti gan apņēmušies virzīt šos grozījumus.Aldis Gobzemsfaktiskā maksātnespējaJānis LūsisLatvijas KrājbankaLKB
