Pēdējos mēnešos nepamet sajūta, ka dzīvojam kaleidoskopa ekonomikā – katru reizi, kad uzmet acis datiem, ekonomikas “bilde” izskatās citādāk. Analītiķi vēl knapi spējuši “sagremot” lielo septembra datu revīziju, kad šodien jauni pārsteigumi. Lai gan virkne jau iepriekš publicēto datu par trešo ceturksni liecināja, ka aktivitāte vairākās nozarēs ir nedaudz sasparojusies, jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati liecina par pretējo. Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publicētais ātrais novērtējums par IKP izmaiņām 3. ceturksnī rāda, ka IKP salīdzināmajās cenās kritis par 2,4% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (neizlīdzinātos datos). Salīdzinot ar gada 2. ceturksni, ekonomikas apjoms sarucis par 0,4% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati).
Iepriekš pieejamie dati neliecināja, ka situācija varētu būt pasliktinājusies. Piemēram, enerģētikā pievienotā vērtība 3. ceturksnī visdrīzāk būtiski augusi. Elektroenerģijas ražošana palielinājusies gan koģenerācijā, gan hidroelektrostacijās, gan – īpaši strauji – arī saules elektrostacijās. Saules paneļi 3. ceturksnī saražojuši teju piekto daļu no visas iekšzemē saražotās elektroenerģijas – tas ir ievērojams pienesums kopējai enerģijas bilancei. Apstrādes rūpniecībā jūlija un augusta dati liecina, ka 3. ceturksnī varētu būt bijis samazinājums, tomēr tas visdrīzāk bijis mazāk izteikts nekā iepriekš. CSP IKP ātrā novērtējuma preses relīzē minēts, ka ražojošās nozarēs pievienotā vērtība 3. ceturksnī sarukusi par 4,1%, kas liek domāt, ka būtisks kritums visdrīzāk redzēts būvniecībā, par kuru dati vēl nav publicēti.
Eksportā pieejamie dati liecināja par nelielu situācijas uzlabojumu. Šī gada jūlijā un augustā gan preču, gan pakalpojumu eksporta ienākumi nedaudz kāpa, salīdzinājumā ar pērno gadu.
IKP ātrā novērtējuma preses relīzē CSP arī min, ka kopumā pakalpojumu nozarēs kritums bijis 2,3% apmērā pret pērno gadu. Tomēr, piemēram, dati par mazumtirdzniecību liecina, ka 3. ceturksnī tika reģistrēts neliels kāpums gan pret iepriekšējo ceturksni (1,0% sezonāli izlīdzinātos datos), gan pret pērno gadu (+0,5% neizlīdzinātos datos). Strādājošo pirktspēja šovasar visdrīzāk jau pilnībā atguvusies no augstās inflācijas šoka. Tas atspoguļojas arī patērētāju noskaņojuma rādītājos, kas nu jau ir pārsnieguši ilgtermiņa vidējo līmeni, un iegājuši optimisma teritorijā. Šīs pozitīvās tendences lai gan lēni, tomēr pamazām sāk atspoguļoties patēriņā – gan jau minētajos mazumtirdzniecības datos, gan vērotajā kāpumā komercbanku klientu karšu tēriņos.
Secināms, ka kritums pakalpojumu pusē meklējams kādās citās nozarēs. Viens no “aizdomās turamajiem” varētu būt publiskais sektors, kur gada pirmajā pusē tika vēroti strauji pieauguma tempi. Piemēram, pēc septembrī veiktās datu revīzijas izrādījies, ka veselības nozarē pievienotā vērtība reālā izteiksmē (bez cenu kāpuma ietekmes) pirmajā pusgadā augusi par ļoti pārsteidzošiem 32% pret pērnā gada atbilstošo periodu. Nav skaidrs, kas šādu kāpumu noteica, bet ir skaidrs, ka tik straujam kāpumam noteikti nav pamata turpināties.
Kopumā jāsaka, ka 3. ceturkšņa dati bija sliktāki, nekā prognozēts, un ar to vēl nepatīkamie pārsteigumi nebeidzas. Kopā ar šo datu paziņošanu mainīti arī vēsturiskie IKP dati. Tagad izrādās, ka jau kopš pērnā gada nogales ekonomika palēnām sarūk. Tehniski par recesiju ekonomikā runājam, ja tikuši reģistrēti divi ceturkšņi pēc kārtas ar IKP kritumu. Šodien publicētie dati rāda, ka nu jau gadu dzīvojam, lai arī nelielas, tomēr ekonomikas recesijas apstākļos. Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā ekonomika sarukusi par 0,7% pret pērno gadu. Skaidrs, ka Swedbank prognozēto 0,9% izaugsmi 2024. gadā kopumā nebūs iespējams sasniegt. Lai gan dati mainījušies, interpretācija par ekonomikas stāvokli krasi mainījusies nav – stagnācija ir ieilgusi. 12. novembrī tiks publicēts Swedbank ekonomikas apskats ar jaunākajām prognozēm.
Līva Zorgenfreija
