Ņemot vērā ieguldītāju pastiprināto uzmanību ASV vēlēšanām, pašreizējo ģeopolitisko situāciju un citus notikumus pasaulē, zelta cena tirgū turpina pieaugt, sasniedzot rekordaugstu līmeni. Kā pareizi ieguldīt dārgmetālos un kādas var būt to priekšrocības jūsu uzkrājumam, stāsta Luminor bankas finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs.
Dārgmetālus parasti uzskata par metāliem ar augstu ekonomisko vērtību – tādi kā zelts, sudrabs un platīna grupas metāli. Lai gan šiem metāliem ir dažādi pielietojumi, sabiedrība tos visbiežāk asociē ar savas bagātības saglabāšanu. Vēsturiski dārgmetāli investīciju pasaulē tiek uzskatīti par salīdzinoši drošu līdzekli pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām, un viens no populārākajiem dārgmetāliem ir tieši zelts. Salīdzinot ar citiem metāliem, zelts ir likvīds – to ir vieglāk pirkt un pārdot, jo zelta tirgus ir plašāks par, piemēram, sudraba vai platīna.
Neskatoties uz to, ka dārgmetāli kopumā tiek uzskatīti par drošu ieguldījumu, to cenas ir pakļautas ievērojamām svārstībām, ko nosaka tirgus dinamika un pasaules notikumi. “Patlaban novērojam augstu pieprasījumu no attīstības valstu valdībām, kas palielina savas zelta rezerves, un no profesionāliem un arī privātajiem investoriem. Ja apstākļi pasaulē un globālā ekonomika kļūs stabilāka, visticamāk, zelta cenas kritīsies, tomēr eksperti vēl kādu laiku sola zelta cenas arī turpmāko paaugstināšanos. Dārgmetālu cenas svārstās pietiekami krasi, tāpēc būtu grūti to nosaukt par pilnībā drošu ieguldījumu. Taču, iekļaujot zeltu vai citus dārgmetālus savā ieguldījumu portfelī kopā ar citiem investīciju veidiem, jūs nedaudz vairāk pasargāsiet savus uzkrājumus no ģeopolitiskās spriedzes, inflācijas vai ekonomiskās nenoteiktības lēcieniem,” stāsta Luminor eksperts.
Iespējams ieguldīt ne tikai zeltā
Lai gan zelts ir populāra ieguldījumu izvēle, tā nav vienīgā opcija. Veiksmīgu investīciju pamatā ir portfeļa diversifikācija, piemēram, iekļaujot tajā ne tikai zeltu, bet arī citus dārgmetālus – sudrabu vai platīnu, kas arī var sniegt būtisku ieguldījumu portfeļa stabilitātei.
“Sudrabs, piemēram, ir ievērojami lētāks un bieži konkurē ar zeltu, jo tiem piemīt līdzīgas īpašības, un abi tiek uzskatīti par “drošības spilveniem” investējot. Tomēr zelts galvenokārt tiek izmantots kā ieguldījums vai pārstrādāts rotaslietās, savukārt sudraba lielāko daļu patērē dažādas nozares – elektronika, bateriju ražošana un saules elektrostacijas. Ņemot vērā abu dārgmetālu atšķirīgos pielietojumus, arī to cenu svārstības būs atšķirīgas dažādos tirgus apstākļos,” saka eksperts.
Kāds ir labākais veids, kā ieguldīt dārgmetālos?
Dārgmetālus var iegādāties un tad uzglabāt mājās vai seifā fiziskā formātā, taču tas pieprasa papildu izmaksas par uzglabāšanu, kā arī tas palielina zādzības risku. Mūsdienās fiziska zelta iegādei un uzglabāšanai ir pieejamas arī alternatīvas. Ir dažādi finanšu instrumenti, kas sniedz iespēju ieguldīt tieši zeltā vai tiek atvasināti, sekojot līdzi zelta cenas izmaiņām. Vienkāršākie un saprotamākie ir biržā tirgotie fondi (ETF), kuri atkarībā no stratēģijas iegulda gan tieši metālos, gan kalnrūpniecības uzņēmumu akcijās, un biržā tirgotas izejvielas(ETC). Iegādājoties zeltu biržā, nav jāsatraucas par zelta uzglabāšanu.
Kā stāsta eksperts, tāpat viens no veidiem, kā ieguldīt dārgmetālos, ir iegādāties kalnrūpniecības uzņēmumu akcijas, kas var būt mazi, vidēji vai lieli uzņēmumi. Lielo uzņēmumu akcijas parasti ir stabilākas un spēj labāk pārvarēt gan atsevišķu raktuvju problēmas, gan vispārējus tirgus kritumus. Turklāt šie uzņēmumi bieži izmaksā dividendes vai atpērk savas akcijas, tādējādi palielinot to vērtību. Tomēr ieguldot zelta ieguves uzņēmumu akcijās, jāņem vērā, ka ne vienmēr, pieaugot zelta cenai, palielināsies arī konkrētā uzņēmuma akciju cena.
