Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) norāda, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldības lēmums faktiski aizliegt klātienes azartspēles pilsētā ir prettiesisks. Lai gan pašvaldība tikusi vairākkārtīgi detalizēti informēta gan par šī lēmuma neatbilstību normatīvajam regulējumam, gan ekonomiskajām sekām, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, atsaucoties uz sabiedrības aptauju, virzīja apstiprināšanai domē šo lēmumu, kas maldina sabiedrību un rada finanšu zaudējumus jau tā plānajam pilsētas budžetam.
Satversmes tiesa ir apstiprinājusi, ka jebkurš aizliegums konkrētā vietā vai teritorijā organizēt azartspēles ir pienācīgi jāpamato. Daugavpils gadījumā tāda pamatojuma nav. Līdz ar to secināms, ka domes priekšsēdētājs apstiprināšanai domē apzināti virza lēmumu, kas komersantiem neatstāj citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības tiesā. Kā zināms, Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ķekavas novada saistošie noteikumi, kas arī paredzēja radikālus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, Satversmes tiesā tika atzīti par prettiesiskiem. Rīgas gadījumā pašvaldība tikai par juridiskās palīdzības ārpakalpojumiem iztērēja vairāk nekā 60 000 eiro.
Daugavpils pašvaldība apgalvo, ka azartspēļu darbība pilsētā apdraud sabiedrības intereses, tomēr šādas apsūdzības nav pamatotas. Tāpat pašvaldības rīcībā nav datu par problemātisku spēlētāju skaita pieaugumu pilsētā. Aizvadītajos gados Latvijā un citviet pasaulē ir uzkrāts ievērojams tiesu atziņu apjoms lietās par azartspēļu nozari. Tiesas, t.sk. augstākās instances, ir skaidrojušas, ka iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm ir pārāk nekonkrēts apsvērums, tādēļ tas nav pietiekams pamats azartspēļu organizēšanas aizliegumam. Satversmes tiesa, izskatot Rīgas domes lēmuma tiesiskumu, šā gada sākumā uzsvēra it kā pašsaprotamo – azartspēļu nozare ir tāds pats bizness kā jebkurš cits, un lēmumiem par to jābūt tiesiskiem.
“Domes lēmuma rezultātā, pilsētā ar vienu no lielākajiem bezdarba līmeņiem Latvijā, tiks zaudētas gandrīz 100 labi apmaksātas darba vietas. Pašvaldības nodokļu ieņēmumi samazināsies par aptuveni 285 054 eiro gadā, kas vēl vairāk pasliktinās Daugavpils finansiālo situāciju. Līdztekus pašvaldībai no nodokļu maksātāju kabatām būs jāsedz izdevumi arī par tiesāšanos. Pašvaldība šādi pārkāpj savu solījumu, ka tā rūpēsies par darba vietu saglabāšanu. Šis ir spilgts piemērs tam, kā azartspēļu nozare tiek izmantota pašreklāmai pirmsvēlēšanu laikā, par ko samaksa būs jāveic nodokļu maksātājiem,” norāda LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.
Lēmums ietekmēs ne tikai pašvaldības budžetu, bet radīs arī ievērojamu kritumu valsts budžeta ieņēmumos – valsts kopējais zaudējums pēc deviņu šobrīd Daugavpilī strādājošo azartspēļu zāļu slēgšanas varētu sasniegt 4,13 miljonus eiro gadā. Šādā veidā tiek tieši ietekmēti gan vietējie iedzīvotāji, gan arī ekonomiskā situācija valstī kopumā.
Konstatējami arī rupji Pašvaldību likuma un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības darba reglamenta pārkāpumi.
Šāda prakse, kad pašvaldība atsakās ievērot normatīvo regulējumu un judikatūru, vēlreiz pierāda nepieciešamību likumdevējam kliedēt interpretācijas iespējas. Azartspēļu komersantam tiek izsniegta azartspēļu organizēšanas licence, par kuru tiek maksāta azartspēļu nodeva 427 000 eiro apmērā, kā arī tiek veikta ikgadēja licences pārreģistrācija. Valsts nevar iekasēt nodevu par darbību visā Latvijas teritorijā, ja pašvaldība komersantam nepamatoti liedz īstenot šīs tiesības.
