Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji uzkrājumus veido rūpīgāk un lielākos apmēros nekā Latvijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujas rezultāti. Latvijā 20% jeb katrs piektais iedzīvotājs neveido uzkrājumus vispār, kamēr Lietuvā un Igaunijā cilvēku, kuri nekrāj, ir mazāk – attiecīgi 11% un 18%.
Baltijas valstu iedzīvotāji uzkrājumam visbiežāk novirza līdz 100 eiro mēnesī – Latvijā šādā apjomā uzkrāj 40%, Lietuvā – 35%, bet Igaunijā – 32% aptaujāto. Vienlaikus mūsu valstī ir mazāk cilvēku, kuri uzkrājumam spēj novirzīt lielākas summas. Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju mēnesī uzkrāj vairāk nekā 500 eiro, kamēr Lietuvā šādu summu uzkrājumam velta 12%, bet Igaunijā – 9% iedzīvotāju, liecina aptaujas rezultāti.
Populārākais uzkrāšanas rīks Baltijā ir krājkonts, bet otro vietu visās trijās valstīs ieņem uzkrājumi skaidrā naudā. Latvijā uzkrājumus krājkontā veido vairāk nekā puse iedzīvotāju (54%), līdzīgi kā Igaunijā (53%), bet Lietuvā to dara nedaudz mazāk – 47% aptaujāto. Savukārt uzkrāšana skaidrā naudā ir populārāka Lietuvā, kur šo veidu izvēlas 44% iedzīvotāju, kamēr Latvijā skaidrā naudā krāj 36%, bet Igaunijā – 29% respondentu. Trešais biežāk izmantotais uzkrāšanas veids Latvijā un Igaunijā ir 3. pensiju līmenis, bet Lietuvā – termiņnoguldījums jeb depozīts. Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir vispieprasītākā Lietuvā, kur tā ar 16% ieņem ceturto vietu pēc uzkrājumu veidu popularitātes.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka Baltijas iedzīvotāji dod priekšroku tiem uzkrāšanas veidiem, kas ļauj viegli un ātri tikt pie nepieciešamās naudas summas, kad rodas vajadzība. Taču jārēķinās, ka šādi uzkrātu naudu ilgtermiņā “apēd” inflācija. Uzkrāšanas veidus ieteicams dažādot, pielāgojot tos mērķiem, un vienlaikus krāt vairākos veidos. Ja uzkrājuma mērķis ir ilgtermiņa, piemēram, pensija, labāk izvēlēties uzkrāšanas rīku, kas prasīs regulāras iemaksas, kam būs atbilstošs ilgtermiņa ienesīgums un kas neļaus līdzekļus impulsīvi iztērēt. Bet, ja jāuzkrāj kādam īstermiņa mērķim, varam to darīt vienkāršākā veidā,” skaidro Kaspars Zvirgzdiņš, ERGO Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas un produktu attīstības nodaļas Baltijā projektu vadītājs.
Eksperts uzsver: “Galvenais ir apzināties, ka uzkrājuma veidošanā svarīgs resurss ir ne vien nauda, bet arī laiks. Jo agrākā vecumā sāksim uzkrāt, jo labāki būs rezultāti, kurus turklāt varēsim panākt ar mazākām ikmēneša iemaksām. Runājot par uzkrājumu ar dzīvības apdrošināšanu, redzam, ka ar gadiem pakāpeniski pieaug cilvēku vēlme un iespējas atvēlēt uzkrājumam vairāk līdzekļu – ja pirms trim gadiem ERGO uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vidējā iemaksa bija 56 eiro mēnesī, tad šogad tā pieaugusi līdz 70 eiro. Tas liecina par uzticēšanos šim uzkrāšanas veidam, kas paredz 20% nodokļu atmaksu un sniedz arī dzīvības apdrošināšanu. Tas ir īpaši svarīgs aspekts ģimenes apgādniekiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības.”
Līdzīgi uzkrājumu mērķi visā Baltijā
Lai gan Baltijas valstīs ir atšķirības uzkrājumiem atvēlēto līdzekļu apjomā, uzkrāšanas mērķi ir līdzīgi – 60% Latvijas un Lietuvas, kā arī 65% Igaunijas iedzīvotāju uzkrājumus veido finansiālajam drošības spilvenam, kas var noderēt neparedzētās dzīves situācijās. Tas ir populārākais uzkrāšanas mērķis. Tālāk seko uzkrājumi ceļojumiem, atpūtai un lieliem pirkumiem, bet uzkrāšana pensijai ir salīdzinoši mazāk aktuāls mērķis, ko visbiežāk min Igaunijas iedzīvotāji – 23%, kamēr Latvijā pensijai krāj 16%, bet Lietuvā – 14% aptaujāto. Populārāko uzkrāšanas mērķu topu noslēdz uzkrājums bērnu nākotnei – to veido 12% Baltijas iedzīvotāju.
