Ungārija kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2024. gadā ir izvirzījusi cīņu ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) par savu galveno prioritāti un uzņēmusies vērienīgu iniciatīvu – izveidot Eiropas SAS rīcības plānu, kura mērķis ir uzlabot sirds slimību profilaksi un ārstēšanu visā Eiropā. Latvijai, kur SAS izplatība un mirstība ir augstākā ES valstu vidū, Ungārijas iniciatīva ir nozīmīga, bet ir straujāk jāturpina labi iesāktais darbs Latvijas nacionālā SAS plāna virzīšanā un apstiprināšanā. Tas ļautu gan mērķtiecīgāk samazināt SAS izplatību, gan piesaistīt ES finansējumu SAS jomas pilveidošanai, norāda Inese Mauriņa, pacientu organizācijas ParSirdi.lv vadītāja.
Eiropas SAS rīcības plāns un tā nozīme Latvijai
Jūlija sākumā Ungārijā norisinājās pirmā Eiropas līmeņa kardioloģijas konference, kurā ES dalībvalstis iezīmēja ceļu kopīgam Eiropas SAS rīcības plānam. Plašākai sabiedrībai maz zināmā iniciatīva paredz izstrādāt kopīgu rīcības ietvaru, kurā būs iekļauti vienoti mērķi un vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm samazināt SAS izraisīto mirstību.
Šobrīd zināms, ka plānā ietvertie pasākumi koncentrēsies uz riska faktoru, piemēram, neveselīga uztura, smēķēšanas un alkohola lietošanas mazināšanu, kā arī veicinās veselīgu dzīvesveidu un sabiedrības veselības uzlabošanu. Latvijai ES vienotais plāns nozīmē iespēju piekļūt ES finansējumam no tādām programmām kā EU4Health, lai veicinātu jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu ieviešanu, tostarp telemedicīnu un personalizēto medicīnu.
SAS – slogs veselībai un ekonomiskai
Kaut gan daudzās ES valstīs samazinās priekšlaicīga mirstība no SAS, tās joprojām ir visbiežākais nāves cēlonis, izraisot aptuveni 1,7 miljonus jeb 37% nāves gadījumu katru gadu1. Turklāt daudzi pacienti ilgstoši cieš no SAS sekām, piedzīvojot ievērojami zemāku dzīves kvalitāti mūža garumā. Nereti pēc infarkta vai insulta pacients nav spējīgs atgriezties darbā vai par sevi pilnvērtīgi parūpēties. Tas rada ievērojamu ekonomisko nastu ne tikai pacientiem un viņu ģimenēm, bet arī veselības aprūpes sistēmām un sabiedrībai. 2021. gadā SAS izraisītie zaudējumi Eiropas Savienībā sasniedza 282 miljardus eiro, tostarp ar darbnespēju un priekšlaicīgo mirstību saistītie zaudējumi bija attiecīgi 32 miljardi un 15 miljardi eiro. Neapmaksātās aprūpes vērtība, ko pacientam sniedz draugi vai radinieki, tiek lēsta 79 miljardu eiro apmērā2.
“Šie skaitļi nav tikai statistika, aiz tiem ir pacienti un viņu ģimenes, kuru dzīves tiek neatgriezeniski ietekmētas slimības dēļ. Lielākajā daļā gadījumu SAS būtu iespējams novērst vai krietni mazināt to smagumu, ja iedzīvotājiem visā Latvijā būtu plašāka pieeja agrīnai diagnostikai, kompensējamām zālēm, kvalitatīvai aprūpei, kā arī pārdomāta un ilgstpējīga politika veselīga dzīvesveida veicināšanai. Priecājos, ka Latvijā ir uzsākts darbs pie nacionālā SAS plāna, un tajā sāk iezīmēties prioritātes. Ziņa, ka šāds plāns top arī Eiropas līmenī, ir vēl viens nozīmīgs pamudinājums virzīt straujāk uz priekšu Latvijas SAS plānu,” uzsver pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.
Lai gan Eiropas SAS plāns piedāvā dalībvalstīm veidot vienotu pieeju cīņā pret šīm slimībām, šis plāns nav juridiski saistošs. Tas nozīmē, ka plāns piedāvās zinātnē balstītas rekomendācijas, bet katra valsts pati izvēlas, kā tās īstenot atbilstoši savai specifikai un iespējām. Lai atbalstītu ES dalībvalstis nacionālās sirds veselības politikas īstenošanā, paredzēts, ka plānā arī tiks iestrādāti mehānismi, kas palīdzēs piesaistīt finansiālu atbalstu, tostarp, no EU4Health Programme, kura nodrošina papildu finansējumu inovāciju ieviešanai veselības aprūpes jomā. Šis finansējums būs pieejams arī Latvijai. Taču, lai Latvija to iegūtu un efektīvi izmantotu, ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns.
Iespējamie izaicinājumi un iespējas Latvijai
Šobrīd arī Latvijā Veselības ministrijas vadībā top Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plāns 2025.- 2027. gadam, ko plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai nākamā gada martā.
Latvijas Kardiologu biedrības vadītājs profesors Andrejs Ērglis norāda: “Salāgot Latvijas nacionālo plānu ar ES rīcības plānu, abiem dokumentiem esot tapšanas stadijā, būs sarežģīti. Teorētiski tas dotu iespēju nodrošināt labāku koordināciju un efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī veicinātu labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, tomēr dažādām Eiropas dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas situācijas un izaicinājumi SAS jomā. Eiropas finansējuma pieejamība varētu būt būtisks elements Latvijas SAS plāna veiksmīgai īstenošanai. Taču, lai finansējumu saņemtu un tas dotu pienesumu sabiedrības veselībai, jāzina precīzi, kā to izmantot un tam ir vajadzīgs skaidrs, fokusēts Nacionālais plāns, ar kura izstrādi nedrīkstam vilcināties”.
Latvija SAS plāna izveidē pēdējā gada laikā ir ieguldījusi lielu darbu, bet ir nepieciešama politiskā griba, lai plānu veiksmīgi pabeigtu.
