Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien, 16.oktobrī, pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti. Viņi šodien sprieda par Valsts kontroles (VK) izpētīto sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību valsts dotētajos maršrutos.
“Valsts subsidētais sabiedriskā transporta tīkls ir nepārdomāts. Iepriekšējos gados saslēgti neapdomīgi pakalpojumu sniegšanas līgumi, kā rezultātā valsts pārmaksā. Tagad Satiksmes ministrijas politiskā vadība strādā ar šo smago mantojumu. Tāpēc paldies Valsts kontrolei par šo revīziju, kas izgaismoja šo nu jau gadiem samilzušo problēmu,” sacīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš.
G.Liepiņš uzvēra, ka būtu jāraugās, lai arī visas pašvaldības piedalītos sabiedriskā transporta sistēmā līdzvērtīgi. Kā piemēru viņš minēja Rīgu, kas sabiedriskā transporta sistēmas uzturēšanā ik gadu iegulda 140 miljonus, bet tajā pašā laikā daudzas citas pašvaldības neiegulda ne centa savos novados, jo sabiedrisko transportu apmaksā valsts. Tas nostāda pašvaldības nevienlīdzīgās situācijās, un nav godīgi pret tām, kuras daudz iegulda sabiedriskajā transportā, bet tajā pašā laika nevar šo naudu novirzīt citām nepieciešamajām vajadzībām.
Valsts dotācija 2023.gadā sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai reģionālās nozīmes maršrutos bija 102,3 miljoni un pilsētas nozīmes maršrutos – 14,6 miljoni eiro, norādīts VK ziņojumā.
VK izpētījusi, ka sabiedriskā transporta tīkls šobrīd nav datos balstīts, ir neaktuāls, pārāk vēsturisks un plānošanā nav ņemti vērā iedzīvotāju paradumi. Līgumsodi par neizpildītajiem reisiem ir nesamērīgi zemi, secinājusi VK. Piemēram, vairākos reisos dažādu iemeslu dēļ nav izdevies aizstāt valsts apmaksātus pārvadājumus ar komercpārvadājumiem un tādējādi divu gadu laikā nevarēja ietaupīt 5,5 miljonus eiro.
Revīzijas iestāde Satiksmes ministrijai ieteikusi līdz nākamā gada decembrim izstrādāt grozījumus likumā, nosakot papildu kritērijus maršrutu un reisu izveidei un slēgšanai, kā arī precizēt Sabiedriskā transporta padomes kompetenci.
Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas pārstāvji sēdē piekrita Valsts kontroles ieteikumiem, kā arī akcentēja sabiedriskā transporta sistēmas reformas nepieciešamību. Savukārt finanšu minstrs Arvils Ašeradens sacīja, ka dotācijās sabiedriskajam transportam katru gadu novirza 31 miljonu eiro, taču daudzkārt transporta pieejamība nav saprotama un izmērīta, tāpēc nepieciešamas mūsdienīgas izmaiņas.
Šodien komisijas sēdē arī piedalījās Dominikas augstākās revīzijas iestādes delegācija, kura Latvijā ieradusies vizītē VK. Delegācija šodien iepazinās, kā Latvijas parlaments sadarbojas ar VK, demonstrējot praktisko sēdes norisi, kad komisijai tiek ziņots par revīzijas rezultātiem un pārrunāti aktuālie jautājumi.
