Nesen izskanējušais Labklājības ministra viedoklis par to, ka darbaroku trūkumu varētu risināt, saīsinot bērna kopšanas atvaļinājumu, radīja ļoti atšķirīgus viedokļus un nostāju sabiedrībā. Patiesībā katrs bērns ir unikāls, un nav vienas atbildes uz jautājumu, kad jāsāk apmeklēt pirmsskolu. Gatavību sākt bērnudārza gaitas ietekmē vairāki faktori, piemēram, bērna sociālās un emocionālās prasmes. Tikpat svarīga ir arī vecāku emocionālā labsajūta un gatavība spert šo soli.

Pētījumi apliecina, ka agrīnā pirmsskolā bērni attīstās ļoti strauji. Katrs bērns ir unikāls un pieredze liecina, ka daļa bērnu ir gatavi socializēties jau gada vecumā, savukārt citi arī pusotra gada vecumā vai vēlāk vēl neizjūt emocionālu drošību un pārliecību par sevi vidē ārpus ģimenes. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt apstākļus, kad vecākiem ir brīva iespēja izvēlēties, kad uzsākt pirmsskolas gaitas. Šim lēmumam jābūt balstītam katra bērna un ģimenes individuālajās vajadzībās.

Kvalitatīva pirmsskolas izglītība un vide

Svarīgs faktors ir ne tikai bērna un ģimenes gatavība, bet arī pirmsskolas vide un atbilstība. Agrīna pirmsskolas izglītība ir efektīva tikai tad, ja tā notiek drošā, emocionāli atbalstošā un attīstību veicinošā vidē. Izglītības iestādes uzdevums ir nodrošināt individuālu pieeju ikvienam bērnam īpaši agrīnā vecumā, kad adaptācijas process var prasīt vairāk laika. Piemēram, Skandināvijas valstīs, kur agrīna pirmsskola ir plaši izplatīta izvēle, tiek nodrošināta ļoti augsta kvalitāte, noteikts skaits pieaugušo (pedagogu un pedagogu palīgu) uz nelielu skaitu bērnu, lai katram var veltīt pietiekami daudz uzmanības, turklāt izglītības programma ir pielāgota bērnu individuālajām vajadzībām. Tā ir laba prakse, ko mūsu pirmsskolas īsteno arī Latvijā, secinot, ka tas palīdz mazināt vecāku bažas par savlaicīgu bērnudārza gaitu uzsākšanu.

Vecāku loma un izvēles brīvība

Ļoti svarīga ir arī vecāku emocionālā labsajūta un gatavība uzsākt jaunu posmu bērna attīstībā un izglītībā. Reizēm ir situācijas, kad bērns ir emocionāli gatavs, tomēr vecāki vēl vēlas pavadīt kopā vairāk laika un nesteigties ar pirmsskolu. Katrā ģimenē ir atšķirīga situācija, tāpēc valstī kopumā jābūt elastīgam regulējumam un sistēmai, kurā vecāki var pieņemt individuālus lēmumus, nebaidoties par savu finansiālo situāciju vai darba devēja prasībām. Ja tiek uzsākta diskusija par jebkādām izmaiņām, tad tas jāskata kopveselumā, raugoties arī no ģimeņu skatupunkta. Valstij būtu jānodrošina nepieciešamā atbalsta sistēma – gan finanšu, gan izglītības iestāžu gatavības ziņā. Elastīga izvēle, lai katrs var izvēlēties atbilstošu versiju.

Skandināvijas modeļa veiksme

Skandināvijas valstis piedāvā veiksmīgu modeli, kurā bērnudārzs tiek piedāvāts no viena gada vecuma, lai vecāki var izdarīt izvēli. Bērni var uzsākt pirmsskolas gaitas agrīnā vecumā vai ilgāk palikt mājās ar vecākiem, līdz ir emocionāli un fiziski gatavi. Tā ir katras ģimenes brīva izvēle. Papildus tam, valsts nodrošina plašu atbalstu, kas vecākiem sniedz iespēju pieņemt lēmumus, domājot par bērna labākajām interesēm, nevis darba devēju vai valsts ekonomisko situāciju. Skandināvijas piemērs liecina, ka brīva izvēle, droša un atbalstoša pirmsskolu vide, dabiski sekmējusi izvēli par labu agrīnai pirmsskolas izglītībai. Kvalitatīva agrīna izglītība un bērna vēlmju un vajadzību respektēšana ir pamats, kas sekmē veiksmīgu socializāciju un intelektuālo izaugsmi.

Pirmsskolas izglītības nozīme bērna attīstībā

Pirmsskolas izglītība ir ļoti būtisks pamats bērna turpmākajai attīstībai. Tas ir laiks, kad bērni attīsta savas sociālās, emocionālās un intelektuālās prasmes. Daudzi pētījumi rāda, ka bērni, kuri saņem kvalitatīvu pirmsskolas izglītību drošā vidē, turpmāk dzīvē daudz vieglāk, socializējas ar vienaudžiem. Pirmsskola veicina bērna spējas socializēties, mācīties sadarboties ar citiem un pielāgoties dažādiem apstākļiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pirmsskolas vide būtu kvalitatīva un atbilstoša ikviena bērna vajadzībām.

Pirmsskolas “CreaKids” Kvalitātes un personāla vadītāja Santa Lasmane