Apstrādes rūpniecība klusi dzīvo izaugsmes gaidās visu šo gadu. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi ir samazinājušies par 0,9 %, salīdzinot ar pērnā gada augustu (kalendāri koriģēti dati). Savukārt, salīdzinot ar jūliju, apstrādes rūpniecībā reģistrēts kāpums par 2,6% (sezonāli koriģēti dati), un pēdējo reizi tik būtisku pieaugumu izlaidē redzējām vien 2022. gada pašā sākumā.
Būtiskākā negatīvā ietekme augustā pret pērno gadu bija kritumam pārtikas produktu ražošanā (-1,8%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-12,8%). Pārtikas rūpniecības ražošanas apjomos pērnais gads bija ļoti veiksmīgs, tomēr visu šo gadu bijusi vērojama pārsvarā lejupvērsta tendence. Savukārt gatavo metālizstrādājumu ražošana lejupejošu tendenci uzrāda jau kopš 2022. gada, kas lielā mērā skaidrojams ar pieprasījuma trūkumu partnervalstīs, kur būvniecības tirgi ir stagnācijā vai pat recesijā.
Turpretim pozitīvas vēsmas ienes, rūpniecības flagmanis, kokapstrāde, jo šajā nozarē vērojams kāpums 1,5% apmērā pret pērno gadu. Jāsaka gan, ka saražotais apjoms kokapstrādē šogad drīzāk stagnē, un būtisku tendences maiņu vai noturīgas izaugsmes sākšanos šajā nozarē vēl novērojuši neesam. Savukārt nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana uzrāda augošu tendenci visa gada garumā, bet augustā bija novērojams pat 11,5% kāpums pret 2023. gadu – lielākais lēciens šogad. Šo straujo izaugsmi nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā var skaidrot ar atgūšanos pēc vājā snieguma pērn. No otras puses, tas var arī būt signāls, ka šī gada otrajā pusgadā būvniecības tirgus, kas gada pirmajā pusē bijis ES fondu apguves kavējumu mākts un ļoti lēnīgs, beidzot pakāpeniski tomēr atgūstas. Savukārt datoru un elektronisko iekārtu ražošana uzrāda vien nelielu kritumu pret pērno gadu (-0,4%), un būtisku kāpumu (8,8%) pret jūlija izlaidi. Nozarē saražotie apjomi gan ir visai svārstīgi, līdz ar to vēl par agru teikt, ka pēc vairāk nekā gadu ilgušās lejupslīdes vērojama tendences maiņa.
Aptauju dati liecina, ka jau divus gadus pieprasījuma trūkums dominē kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors. Raugoties uz kopējo pasūtījumu apjomu, redzam, ka pēdējo mēnešu laikā būtisku pārmaiņu nav. Eksporta pasūtījumi mums ir ļoti nozīmīgi, jo divas trešdaļas saražotā apjoma tiek eksportētas, bet arī tur pasūtījumu apjomi ir salīdzinoši zemā līmenī.
Kopējais noskaņojums rūpniecībā Latvijā saglabājas pesimistiskāks nekā vēsturiski vidēji, arī eirozonā un pasaulē kopumā šobrīd skats uz situāciju nav īpaši optimistisks. Eirozonas uzņēmumu iepirkumu vadītāju indekss kopš 2022. gada turpina norādīt uz aktivitātes kritumu apstrādes rūpniecībā, saglabājoties zem 50 punktu atzīmes. Viens no iemesliem ir vājie ražošanas lielvalsts Vācijas rezultāti, kas turklāt pēdējos mēnešos ir vēl tālāk pasliktinājušies. Pasaules preču tirdzniecība joprojām stagnē un rūpnīcu jauda netiek izmantota pietiekami. Ļoti būtisks aspekts, apstrādes rūpniecības nedienas sauc pēc strukturālām pārmaiņām eirozonā. Labā ziņa – virkne nepieciešamo strukturālo pārmaiņu jau ir identificētas. Piemēram, Eiropas nākotnes konkurētspējas reportā, pieminēta virkne nozīmīgu izaicinājumu, ko Eiropai jārisina, lai uzlabotu savas izaugsmes perspektīvas. Veiksmīgāka, konkurētspējīgāka un straujāk augoša Eiropa, protams, mūsu uzņēmumiem nozīmētu straujāk augošas eksporta iespējas.
Tomēr jebkuras strukturālās pārmaiņas prasa ilgu laiku. Mūsu uzņēmumiem nav jāgaida uz Eiropas lēmumiem par konkurētspējas veicināšanu. Latvijas uzņēmumi ir pierādījuši spēju pielāgoties un diversificēt noieta tirgus. Vēl aktīvāk domājot par produktivitātes celšanu un investīciju veikšanu, spēsim stiprināt Latvijas konkurētspēju.
Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā
