Latvijas ekonomika pāriet no algu un cenu spirāles uz mierīgāku pārmaiņu režīmu, secināts Luminor ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Laiks kopš 2021. gada vidus bijis kā vāveres ritenis – izmaksas un cenas skrēja augšup, tam sekoja arī algu pieaugums. Lai gan importa izmaksas jau samazinās, algu kāpums vēl turpinās. Ir gaidāma atgriešanās pie stabilitātes, kas valdīja lielākajā daļā iepriekšējās desmitgades. Ienākumi toreiz auga ļoti mēreni, bet mājsaimniecību labklājībai tas bija labvēlīgs laiks, jo cenas bija visumā stabilas.
Šī gada makroekonomiskais liktenis jau ir izlemts
Varētu teikt, ka 2024. gada makroekonomiskais liktenis jau ir izšķirts. Gada pirmajā pusē ekonomika auga tikai par 0,3%, bet ienākošie 3. ceturkšņa dati un noskaņojuma rādītāji vēsta, ka šobrīd notikumu gaitu nosaka aizvadīto trīs gadu gandrīz “perfektās” reālā IKP stagnācijas inerce – sezonāli izlīdzinātais kopprodukts 2024. gada 2. ceturksnī bija tikai par 0,9% lielāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī. Mēs sagaidām, ka šis ļoti nevēlamais miera stāvoklis saglabāsies apmēram līdz šī gada beigām. Prognozējam, ka šogad IKP pieaugs par 0,5%, martā prognoze bija 1,2%.
2024. gada 1. pusē ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālos samazinājās par 7,3%. To var uzskatīt par šī gada lielāko nepatīkamo pārsteigumu Latvijas ekonomikā, jo tuvojas ES fondu apguves augstākais punkts. Taču šajā smalkajā mehānismā atkal kaut kas ir “ieķimerējies”. Ir skaidrs, ka ar katru kavēšanos motivācija pasteidzināt fondu apguvi pieaugs, jo neveiksme šajā jomā būtu gan liels kaitējums valstij, gan smags trieciens par to atbildīgo amatpersonu reputācijai, tāpēc ir racionāli paredzēt, ka gada 2. pusē investīcijas tiešām kāps.
Ir priekšnosacījumi zemas inflācijas periodam
Cenu kāpums pēdējā pusgada laikā pārsniedza gaidīto. To ietekmēja, pirmkārt, Latvijas ekonomiskajai situācijai neatbilstošais algu kāpums, ko lielā mērā radīja politiski lēmumi. Pakalpojumu cenu kāpums pārskata periodā ir turējies nedaudz virs 5%, un tas ir galvenais inflācijas virzītājs. Gada vidus dati rāda, ka algu kāpuma temps privātajā sektorā jau krasi bremzējas – uzņēmumi to vairs nevar atļauties finansēt. Patiesības brīdis tuvojas arī valsts budžetam un tā spējai finansēt sabiedriskajā sektorā strādājošo algu kāpumu. Dienaskārtībā parādījusies pat algu iesaldēšanas tēma.
Preču cenas pārskata periodā samazinājās, taču tas notika ļoti nevienmērīgi. Regulētās cenas kopumā ir sekojušas izmaksu samazinājumam, taču citās jomās ir bijusi liela cenu inerce, nav notikusi daudzu produktu cenu korekcija no uzpūstajiem līmeņiem. Sagaidāms, ka 2025. gada laikā ekonomika pamazām nonāks pirms desmit gadiem piedzīvotā stāvoklī, kad valdīja cenu stabilitātes gaidas. Tad algas auga mēreni, taču tas, ka četros gados – no 2012. gada līdz 2016. gada decembrim, cenu līmenis auga tikai par 2,3%, palīdzēja panākt ievērojamu labklājības kāpumu.
Realitāte noķers algu kāpumu
Ar ironiju var teikt, ka darba tirgus ir gandrīz perfekta miera stāvoklī. Jau divus gadus ne nodarbināto skaits, ne darba meklētāju īpatsvars nav nozīmīgi mainījies. Šis nodarbināto skaita stabilitātes periods gan drīz beigsies, ja vien nemainīsies imigrācijas politika. Apvienojumā ar politiskiem lēmumiem par samaksu sabiedriskā sektora nozarēs zemais bezdarbs ir paildzinājis strauja algu kāpuma periodu. Taču veidojas priekšnosacījumi patiešām straujam šī kāpuma apsīkumam. Algu gada pieauguma temps privātajā sektorā jau ir samazinājies no 14,8% 2023. gada februārī līdz 10,4% šī gada februārī un līdz 6,6% jūnijā. Realitāte pamazām sasniedz arī sabiedriskā sektora budžetus. Valsts budžeta veidošanas laikā tiek minēts precīzs vērtējums sektora algu pieauguma griestiem nākamgad: 2,6%, kas vairākkārt atpaliek no šī gada prognozējamā vidējā skaitļa.
Prognozējam, ka nākamā gada laikā darba meklētāju īpatsvars paliks tuvu pašreizējam līmenim, bet strādājošo skaits visticamāk diemžēl lēnām samazināsies gan demogrāfisko tendenču, gan joprojām pastāvošā ekonomikas stagnācijas riska dēļ tuvākajā nākotnē. Tālākā nākotnē darba meklētāju īpatsvars turpinās slīdēt lejup, sasniedzot Latvijā vēl līdz šim nebijuši zemu līmeni.
