Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga. Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu pieaugumu vidējā dzīvokļa cenā, kā arī joprojām augstajām procentu likmēm jaunajiem hipotekārajiem kredītiem. Jūnijā ECB pirmo reizi kopš 2019. gada samazināja bāzes procentu likmes, un prognozējam, ka likmes šogad saruks vēl divas reizes. Algu kāpums ir bijis straujš, un mazliet mazākos tempos turpināsies. Attiecīgi gada otrajā pusē arī Rīgā gaidāma mājokļu pieejamības uzlabošanās.
2024. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 56 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz virs 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 83 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 41 m2).
Dzīvokļu tirgus aktivitāte ir švaka. Salīdzinot ar situāciju 1. ceturksnī, pirkšanas aktivitāte pieaugusi. Tomēr, plašākā kontekstā skatoties, jāsecina, ka tāpat kā Latvijas ekonomika, arī mājokļu tirgus ir stagnācijā, jo darījumu skaits 2. ceturksnī bija aptuveni pērnā gada līmenī. Pirmreizējā tirgū bilde drūmāka – darījumu skaita kritums vēl nedaudz palielinājies un pirmajos septiņos mēnešos sasniedzis teju 40% pret pērno gadu. Arī rezervāciju skaits ir zems.
Pēc provizoriskajiem datiem vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā pieauga pret pirmo ceturksni, kā arī pēc gada lejupslīdes pakāpās pret otro ceturksni pērn. Lai arī cenu kritums sērijveida un nerenovētās mājās turpinājās, tā ietekmi pārspēja pirmreizējā un renovēto otrreizējā tirgus dzīvokļu cenas. Jauno dzīvokļu cenu kāpums saglabājās nedaudz virs 10%, taču cenu pieauguma tempi ir manāmi sabremzējušies. Nepārdoto jauno dzīvokļu skaits nepieauga, taču saglabājās pēdējo gadu augstākajā līmenī. Tas dod iespēju jauna īpašuma kārotājiem kaulēties vai vaicāt pēc dažādiem “bonusa” labumiem. Taču cenu korekcijas nav gaidāmas. Būvniecības izmaksas turpina augt, bet pieauguma temps ir normalizējies.
Augstās procentu likmes bremzē tirgus aktivitāti. It īpaši pirmreizējā tirgū, kur pērn vien aptuveni piektdaļa darījumu iztika bez hipotekārā kredīta izmantošanas. Jūnijā notika ilgi gaidītais ECB likmju samazinājums, bāzes procentu likmēm sarūkot par 0,25 procentpunktiem. Lai arī kritums ECB likmēs joprojām gana pieticīgs, tirgi gaida un ieceno tālāku kritumu. EURIBOR sešu mēnešu likme augustā jau ir nokritusi līdz pērnā aprīļa līmenim. Taču mājokļu tirgū būtisku tendenču maiņu vēl neredzam. Šķiet, ka likmēm jākrīt vēl vairāk, lai aktivitātē būtu redzamas daudz pozitīvākas vēsmas. Neskatoties uz EURIBOR kritumu, jaunajiem kredītiem piemērotā kopējā faktiskā gada izmaksu procentu likme turas spītīgi augsta. Igauņiem un leišiem kritums mājokļu kredītu faktiskajās likmēs ir pamanāmāks. Prognozējam ka ECB likmes šogad vēl saruks divas reizes un nākamgad kritums turpināsies.
Procentu likmēm krītot un algu pieauguma tempiem saglabājoties straujiem, mājokļu pieejamība otrajā pusgadā pieaugs. Arīdzan konkurence starp komercbankām palielinās, un izdevīgāki kredītnosacījumi jaunajiem aizņēmējiem palīdzēs kāpināt tirgus aktivitāti.
