Pēc zemākā punkta sasniegšanas maijā, gada inflācija jūnijā pakāpās, bet vasaras laikā kopumā tā saglabāsies ļoti zema. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka patēriņa cenas jūnijā bija par 1,4% augstākas nekā pērn. Savukārt attiecībā pret maiju, cenu līmenis nedaudz sarucis (-0.1%).
Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija pārtikai (+0,6%), noslēdzoties dažādām akcijām un jaunajai ražai sadārdzinot kartupeļu cenas par ceturtdaļu. Pieauga cenas arī atpūtai un kultūrai (+1,5%), paliekot dārgākiem kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Vienlaikus, lētāks kļuva transports (-1,1%), galvenokārt, sarūkot degvielas cenām. Akcijas higiēnas un skaistumkopšanas precēm samazināja cenas dažādu preču un pakalpojumu grupai (-2,9%).
Ieskatoties inflācijas komponentēs sīkāk, redzams, ka zem pagājušā gada līmeņa cenas noturējušās vairākām preču kategorijām, piemēram, elektronikai un automašīnām. Taču nozīmīgākā lejupvērstā ietekme uz kopējo cenu līmeni arvien ir salīdzinoši lētākajiem energoresursiem, kā rezultātā preču deflācija novērojama jau astoto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus turpinās gana straujš pakalpojumu cenu pieaugums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šī gada pirmajos sešos mēnešos pakalpojumi ir kļuvuši par 5,3% dārgāki un salīdzinot ar jūniju pērn – pieaugums ir 5,9% apmērā. Galvenais dzinulis tam ir bijis straujais algu pieaugums. Swedbank klientu algas šī gada pirmajos piecos mēnešos kāpušas par vidēji 8,8% pret atbilstošo periodu pērn. Taču, jūnijā algu kāpums krietni sabremzējās līdz 4,3%, kas ir zemākais pieauguma temps kopš 2021. gada sākuma. Algu dati mēdz būt ļoti svārstīgi un visdrīzāk krasais tempu sarukums ir īslaicīgs.
Jūnijā energoresursu cenas gan lokāli, gan pasaules tirgos pārsvarā pieauga. Brent naftas cena cik strauji krita, tik pieauga un kopš mēneša vidus svārstījās ap 85 USD par barelu, vidēji mēnesī tomēr saglabājoties nedaudz zem maijā novērotā līmeņa. Sadārdzinājās dabasgāzes cena biržā. Kamēr elektrības NordPool sistēmas cena vidēji saglabājās mazliet zem 30 EUR/MWh, Baltijas tirgū cena pakāpās par aptuveni piektdaļu līdz 92 EUR/MWh. Viens no galvenajiem cenu kāpuma iemesliem arī jūnijā bija palielinātais pieprasījums pēc dzesēšanas karstā laika dēļ.
Lai arī apkures sezona ir galā, patēriņa grozs, ko izmanto inflācijas aprēķinam, paliek nemainīgs visu gadu. Attiecīgi, Rīgā un citviet reģionos novērotie tarifu samazinājumi jūnijā mazliet samazināja kopējo inflāciju. Pēc SPRK apkopojuma šomēnes siltumenerģijas tarifi saruka sešiem komersantiem, kamēr pieauga pieciem. AS “Rīgas Siltums” ir paziņojis par vēl vienu tarifa samazinājumu oktobrī. Ja plāni īstenosies, rīdziniekiem tarifs būs par aptuveni 13% mazāks nekā iepriekšējās sezonas beigās un samazināsies līdz 2022. gada vasaras līmenim.
Jūlijā un augustā vidējais cenu līmenis, visticamāk, saruks – kā ierasts vasaras pēdējos mēnešos, jaunajai ražai samazinot pārtikas cenas. Gada inflācija būs ļoti zema, taču tā palēnām pieaugs gada izskaņā pārsniedzot 2% atzīmi.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists