Jūnijā tirgi bija karsti, gan pasaules akciju, gan pasaules obligāciju indeksiem uzrādot pozitīvus sniegumus. Tomēr atšķirības starp pasaules reģioniem un nozarēm bija vienas no lielākajām kopš gada sākuma. ASV turpināja dominēt lielie programmatūras, pusvadītāju, patēriņa preču uzņēmumi. Arī Eiropā labākos tirgus sniegumus sasniedza tehnoloģiju uzņēmumi, taču politiskā nestabilitāte Francijā un pārāk miermīlīgā ECB politika sekmēja to, ka 9 no 11 lielajiem uzņēmumiem noslēdza mēnesi ar negatīvu rezultātu. Politisko risku iespaidā Ķīnas akciju indekss kritis, tā korekcijai, salīdzinot ar šogad sasniegto augstāko līmeni, sasniedzot 10%.
Savukārt obligāciju tirgū mainījās noskaņojums starp procentu likmju tendencēm ASV un Eiropā. Tirgus dalībnieki steidzās obligāciju cenās iecenot divus ASV Federālo rezervju sistēmas procentu likmju samazinājumus līdz nākamā gada janvārim, rimstot inflācijai un nedaudz arī patēriņa rādītājiem. Tikmēr Eiropā tirgus dalībnieki jau pirms krietna laika bija iecenojuši procentu likmju samazinājumus, kas sākās jūnijā sākumā, bet noskaņojums mainījās, ECB palielinot inflācijas prognozes 2025. un 2026. gadam.
Tirgi un politika
Parasti politikai ir ierobežota ietekme uz finanšu tirgiem, bet jūnijā tas tā nebija. Francijas prezidents Emanuels Makrons visus pārsteidza, izsludinot ārkārtas vēlēšanas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem. Šis politiskais risks ātri tika iecenots parāda instrumentu tirgū – palielinājās starpība starp Francijas valdības 10 gadu obligācijām un salīdzinoši drošajām Vācijas valdības obligācijām no 50 uz 80 bāzes punktiem. Tikmēr Francijas galvenais akciju indekss CAC 40 piedzīvoja vairāk nekā 7% kritumu nedēļas laikā.
Kāpēc tāds izbīlis? Izmaiņas politiskajā situācijā rada nestabilitāti, turklāt, ņemot vērā apstākli, ka Francijas budžeta deficīts jau bija 5,5% no iekšzemes kopprodukta, tā no Eiropas Komisijas saņēma aizrādījumus, un SVF brīdināja valsti samazināt savu parādu. Lai gan finanšu tirgi saņēma triecienu, ir liela iespēja, ka tendences pavērsīsies pretējā virzienā. Politiskā nestabilitāte obligāciju tirgus ietekmē vairāk nekā akciju tirgus. Akciju tirgus vairāk ietekmē ienākumi ārvalstīs, kur vietējai politikai ir ierobežota ietekme. Tāpat ir vērts atzīmēt, ka vēsturiski pēc līdzīgi lieliem vienas Eiropas valsts akciju kritumiem nākamajos periodos ir novērota izaugsme, kas ir spēcīgāka par Eiropas akciju tirgus vidējiem rādītājiem.
Laiks rādīs, kāds būs politiskais iznākums, taču visparedzamākais scenārijs, izrietot no pašreizējām finanšu instrumentu cenām, ir vairāk pozitīvs nekā negatīvs. Globālo vēlēšanu gadā politiskais faktors līdz šim nav ietekmējis tirgus pārāk lielā mērā, bet vienlaicīgi ar Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām jūlijā un cīņu ASV prezidenta vēlēšanās var sagaidīt lielāku nestabilitāti.
Makroekonomikas pulss gada otrajā pusē
Viens no galvenajiem faktoriem, kas noveda pie akciju tirgu stabilas izaugsmes šajā gadā, ir pastāvīgi pozitīvi pārsteidzošā pasaules ekonomikas izaugsme. Abas lielākās ekonomikas ASV un Ķīna parādīja arvien labāku sniegumu, vienlaicīgi arī eirozonai, Japānai un Apvienotajai Karalistei otrajā ceturksnī uzsākot straujāku izaugsmi. Vairums tirgus dalībnieku piekrīt lielākai izaugsmei gada otrajā pusē – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) palielināja savas globālā IKP izaugsmes prognozes šim gadam no 2,9% uz 3,1%, un tāpat izdarīja arī centrālo banku un investīciju banku analītiķi. Vai tendence var turpināties?
Maijā S&P Global Globālais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) uzrādīja straujāko izaugsmi pēdējo septiņu mēnešu laikā, kas ir vēsturiski ļoti gara sērija. Pieaug arī ASV uzņēmumu noskaņojuma rādītāji līdz ar jaunu pasūtījumu skaita kāpumu un nedaudz zemākām izmaksām nekā bija prognozēts. Citi tirgos valdošā noskaņojuma mērīšanas rādītāji kā Sentix makroekonomisko prognožu rādītājs maijā strauji pieauga, bet jūnijā jau ir stabilizējies un norāda uz notiekošu ekonomisku izaugsmi.
Globālas recesijas iespējamības modeļi saglabājās ļoti zemā līmenī. Lai gan tie norādīja uz minimāli pieaugošu recesijas iespējamību jūnijā, praktiski nav pamata nākamajos 9 mēnešos gaidīt ekonomikas lejupslīdi. Būtiskus riskus rada inflācija, kas ir saglabājusies noturīgā līmenī, it īpaši pakalpojumu nozarē un ar mājokļiem saistītajā (īres maksa, komunālie maksājumi, renovācijas darbi) segmentā. Tajā pašā laikā daudzos reģionos inflācijas kritums ir pietiekams, lai uzsāktu procentu likmju pazemināšanu – vienlaicīgi ar ECB centrālās bankas tādās valstīs kā Šveice, Zviedrija un Kanāda atslābina savu monetāro politiku.
Kopējā aina rāda, ka ekonomikas izaugsme turpinās būt atbilstoša riska aktīviem ilgākā laika periodā, pat ja gada atlikušajā daļā izaugsme palēnināsies. Inflācijas kritums ir būtisks faktors centrālo banku pieņemtajos lēmumos, šo banku brīvākai politikai vēsturiski kalpojot par spēcīgu pozitīvu katalizatoru gan akciju, gan obligāciju tirgiem.
No globālā uz vietējo
Jūnijs iezīmēja jaunu ilgtspējas sasniegumu vienam no Luminor pensiju plānu obligāciju portfeļa uzņēmumiem – Latvenergo kļuva par pirmo uzņēmumu Baltijas valstīs, kas publicēja starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s viedokli par uzņēmuma definētajiem klimata mērķiem un to sasniegšanas iespējamību. Uzņēmums saņēma NZ-3 punktu skaitu, kas apliecina augstu ticamību grupas klimata mērķu sasniegšanai un atbilstību Parīzes nolīguma prasībām. Latvenergo mērķis ir līdz 2040. gadam panākt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā, tādējādi palīdzot arī citām nozarēm pārkārtoties un to sasniegt 2050. gadā.
Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs Tarass Buka
