Maijā saule spīdēja gan akciju, gan obligāciju tirgos. Pastāvīgs investoru optimisms par ekonomikas perspektīvām un sagaidāms korporatīvas peļņas pieaugums atbalstīja riska aktīvus. Akciju tirgos ASV tirgus uzrādīja vislabākos rezultātus, un “lieliskā septītnieka” (izņemot Tesla) uzņēmumi veidoja trīs trešdaļas no tirgus atdeves. Investīciju līmeņa obligāciju un augsta ienesīguma obligāciju atdeve arī bija pozitīva, pateicoties veselīgiem uzņēmumu rādītājiem, savukārt valdību obligāciju rezultāti bija sliktāki, jo pieprasījums sākotnējās izsolēs bija zems.
Inflācija joprojām radīja problēmas tirgiem, jo ASV S&P Global provizoriskās PMI indeksa cenu komponentes uzrādīja pieaugošu inflāciju gan ražošanas, gan pakalpojumu sektora izmaksās. Eiropā inflācijas līmenis pirmo reizi piecu mēnešu laikā pieauga, patēriņa cenām gada griezumā maijā palielinoties līdz 2,6% (sagaidītais rādītājs bija 2,5%), bet iepriekšējos divos mēnešos – līdz 2,4%. Tas nemainīja attieksmi pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) pirmo procentu likmju samazinājumu, kas notika jūnija sanāksmē.
Kā uzņēmumi atbalsta savas akcijas?
Atbalstam nav jābūt, visur un vienmēr pieminot mākslīgo intelektu. Mēs dzīvojam laikā, kad 2 no 5 uzņēmumiem no lielā ASV S&P 500 akciju indeksa ir minējuši mākslīgo intelektu savos jaunākajos ieņēmumu pārskatos, kas ir vēsturiski augstākais skaitlis. Izņemot mākslīgo intelektu un ar mākslīgo intelektu saistītā pusvadītāju ražotāja Nvidia rezultātiem, aktuāla bija vēl viena tēma, un tā ir akciju atpirkšana.
Tā ir ļoti būtiska, jo akciju tirgus šobrīd piedāvā niecīgas dividendes, salīdzinot ar bezriska valsts obligācijām. Piemēram, S&P 500 dividenžu ienesīgums ir aptuveni 1,33% (un daudz zemāks par vēsturisko vidējo rādītāju 40 gadu griezumā – 2%), savukārt 10 gadu ASV valsts obligācijas piedāvā ienesīgumu 4,5% apmērā. Neto atpirkšanas ienesīgums, kas mēra, cik daudz savu akciju uzņēmumi atpērk no tirgus, ir 1,73%. Tas ir ievērojami augstāks nekā vēsturiskais vidējais rādītājs, lai gan kopā ar dividendēm uzņēmumi akcionāriem joprojām izmaksā mazāk, nekā vēsturiski.
Šķiet, ka šī tendence mainās, jo lielākie uzņēmumi dalās ar investoriem ar saviem lielajiem naudas uzkrājumiem. Apple gan palielināja dividendes par 4%, gan paziņoja par rekordlielu savu akciju atpirkšanas programmu (buyback program) 110 miljardu ASV dolāru apmērā. Alphabet (Google mātes uzņēmums) apstiprināja savas pirmās dividendes 20 centu apmērā par akciju, kā arī jaunu akciju atpirkšanu 70 miljardu ASV dolāru apmērā.
Taču atsevišķi uzņēmumi, piemēram, finanšu pakalpojumu sniedzēji, varētu būt piesardzīgāki. Kā minēja bankas J. P. Morgan vadītājs Džeimijs Daimons (Jamie Dimon), banka nepaplašinās savu atpirkšanas programmu, jo akcijas pašlaik ir pārāk dārgas. Citi uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju sektorā, arī turpmāk varēs uzlabot investoru noskaņojumu, atpērkot savas akcijas.
Vai svārstīgums devies atvaļinājumā?
Vecais teiciens “Pārdod maijā un dodies prom” (Sell in May and go away) pieprasa veikt svārstīguma un noskaņojuma pārbaudi pirms vasaras sākuma. Akciju tirgi šogad uzrādīja pārsteidzošu stabilitāti ar vēsturiski ilgiem periodiem bez ievērojamiem (>3%) kritumiem. Aprīlī piedzīvojām nelielu un veselīgu korekciju, lai maijā atkal paātrinātu stabilu pieaugumu. Vai tas ir ilgtspējīgi?
Viens no vēsturiski populārākajiem veidiem, kā izsekot gaidāmajam tirgus svārstīgumam, ir Chicago Board Options Exchange (CBOE) svārstīguma indekss jeb VIX. Tas mēra S&P 500 akciju indeksa 30 dienu gaidāmo svārstīgumu, pamatojoties uz tā opcijām. Indekss parasti strauji pieaug tirgus satricinājumu laikā, bet stabilitātes laikā – krītas. Maijā tas sasniedza zemāko punktu kopš 2019. gada, tieši pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Tas norāda uz to, ka tirgus dalībnieki nevēlas nodrošināties pret nevēlamiem notikumiem, kas apstādinātu pašreizējo kāpumu.
Taču pēdējos gados šis indekss ir saņēmis daudz kritikas, jo popularitāti ieguva jauni īstermiņa akciju tirgus svārstīguma izvērtēšanas rādītāji. Turklāt, tā kā procentu likmes ir pieaugušas, obligāciju tirgus ir vairāk nozīmīgs akciju tirgum nekā agrāk. Tāpēc daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta fiksēto ienākumu svārstīguma indeksam MOVE, kas mēra svārstīgumu ASV valsts obligāciju tirgū. Vēsturiskie dati rāda, ka tad, kad obligāciju tirgus svārstīgums samazinās relatīvi pret tā divu gadu vidējo rādītāju – akciju cenas turpina kāpt. No otras puses, pieaugot MOVE, akciju tirgi saskaras ar sliktākiem rezultātiem.
Tā kā VIX ir zemākajā līmenī daudzu gadu griezumā, pastāv lielāka varbūtība, ka kāds neparedzams notikums (piemēram, karš vai ASV prezidenta vēlēšanas) strauji izjauks tirgu attīstību. Tomēr, ja status quo saglabāsies ar pietiekami lieliem ASV patērētāju tēriņiem, stabilu peļņu no lielākajiem uzņēmumiem un sarūkošu MOVE indeksu, akciju cenu kāpums varētu turpināties arī vasarā. Saskaņā ar statistikas datiem prezidentu vēlēšanu gados kopš 1950. gada S&P 500 ir pieaudzis 80% gadījumu ar vidējo pieaugumu 3,3% apmērā.
No globālā uz vietējo
Luminor pensiju plāni turpina atbalstīt Baltijas uzņēmumus ar saviem ieguldījumiem. Pagājušajā mēnesī viens no mūsu privātā kapitāla fondiem Livonia Partners Fund II paziņoja par jaunu iegādes darījumu. Baltijas fonds investēja Baltijas uzņēmumā Telema, kas ir elektroniskās datu apmaiņas tirgus reģionālais līderis, apstrādājot gandrīz 25 miljonus dokumentu gadā. Uzņēmums plāno paplašināt savu produktu portfeli, tā kā digitālie procesi un digitālo dokumentu apjomi turpina augt lielos un mazos uzņēmumos Eiropā.
Ieguldījumu stratēģija
Nesenie notikumi tirgos veido nelielu daļu no mūsu kopējā tirgus novērtējuma. Maijā esam saglabājuši neitrālo riska līmeni. Centrālo banku ietekme uz tirgus tika novērtēta pozitīvāk, jo investori konservatīvi noteica procentu likmju samazināšanas trajektoriju. Tirgiem ir kāpuma tendence vairākus mēnešus pirms monetārās politikas mīkstināšanas perioda, tāpēc šis faktors jāuzskata par pozitīvu. Tāpat tehniskie rādītāji atbalsta akciju tirgus, un noskaņojums pēc pēdējā krituma aprīlī nav pārmērīgi negatīvs. Dārgi tirgus novērtējumi (kā piemēram, augsta cena pret peļņu rādītājs) un ģeopolitika, šķiet, ir negatīvākie faktori, lai gan investoriem tie nav tik svarīgi, lai mainītu pašreizējo tendenci uz tirgus kāpumu.
Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs Tarass Buka
