Pēc vairāk nekā 2000 pedagogu iziešanas ielās un pie valdības ēkas notikušā piketaIzglītības un zinātnes ministrijā ir sākušās sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Padomi, klātesot Ministru prezidentes biroja pārstāvjiem. Tiesa, lai piespiestu sadzirdēt pedagogu balsi, arodbiedrības Padomei nācās spert bezprecidenta soli, apliecinot arodbiedrību kustības spēku un tās biedru vienotību!
Nesaņemot uzaicinājumu visiem kopā sēsties pie sarunu galda un konkrētas rīcības plānu par slodžu balansēšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Padome 40 cilvēku sastāvā piketa laikā bez uzaicinājuma no politiķu puses bija devusies iekšā Ministru kabineta ēkā, pieprasot rēķināties ar pedagogu prasībām. Teju pusstundu LIZDA Padome stāvēja kājās garderobes telpās, jo netika atļauts paņemt krēslus. Neviens no ministriem, valdības locekļiem pie Padomes ilgstoši nebija atnācis, taču LIZDA spiediena rezultātā tomēr nācās šo neērto soli spert, apsolot tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri. LIZDA pieprasīja, lai sarunās piedalās arī Ministru prezidentes biroja pārstāvji, uzsverot, ka nozares ministre ir izsmēlusi arodbiedrības uzticību. Jāpiebilst, ka šodien tika uzsākta parakstu vakšana par “uzticības zaudēšanu” nozares ministrei Andai Čakšai un divu stundu laikā šo dokumentu parakstīja vairāk par tūkstoti pedagogu.
Jāatgādina, ka LIZDA ir vairākkārt vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), valdības, Saeima, akcentējot nepieciešamību panākt streika vienošanās par pedagogu slodzes sabalansēšanu pilnīgu izpildi. Taču savulaik dotie solījumi joprojām netiek pildīti. Tieši pretēji – IZM šobrīd ir nākusi klajā ar jaunu darba slodzes aprēķināšanas modeli, kas situāciju ne vien neuzlabos, bet daudzām pedagogu grupām pasliktinās.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver: “Ministrija piedāvā kārtējo reformu, kas situāciju ar pārslodzi un izdegšanu tikai pasliktinās. Īpaši skumji ir tas, ka, pamatojot sagatavoto reformu, ministrija nekorekti traktē datus. Tā operē ar apgalvojumiem, kam nav statistiskā balstīta pamatojuma un finansiālā seguma. Tādējādi publiskajā vidē parādās interpretācijas, kas neatbilst patiesībai.”
Jāatgādina, ka IZM šobrīd rosina visiem pedagogiem pāriet uz vienotu darba laiku – 40 stundu darba nedēļu, nosakot, ka regulējums varētu stāties spēkā 2025. gada 1. septembrī. IZM uzsver, ka jaunais modelis it kā uzlabošot pedagogu darba apstākļus, mazināšot pārslodzi, sakārtošot slodzes sadalījumu. Taču precīzi aprēķini un grafiki šiem apgalvojumiem netiek pievienoti. Tikmēr LIZDA veiktie aprēķini liecina par pretējo – jaunais modelis vairumam pedagogu situāciju ar darba slodzi pasliktinās. Piemēram, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības skolotājam, kurš strādā 40 h darba slodzi nedēļā, drīkst būt līdz 26 mācību stundām nedēļā, un IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra palielināt mācību stundu “griestus” līdz 30.
Foto: Valsts kanceleja
