Aprīlī pierima martā novērotais inflācijas jonis – mēneša laikā cenu līmenis pieauga par daudz mērenākiem 0,5%. Savukārt, salīdzinot ar aprīli pērn, cenas pieaugušas par 1,1%.
Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija apģērbam, apaviem (+7,9%) un tabakai (+7,5%), pieaugot akcīzei, kā arī transportam (+0,7%), sadārdzinoties pasažieru starppilsētu pārvadājumiem un degvielai. Savukārt, nedaudz saruka cenas dažādu preču un pakalpojumu grupā (-3,4%), galvenokārt, higiēnas preču atlaižu dēļ. Lētāka bija atpūta un kultūra (-1,1%), kā arī samazinājās izmaksas par mājokli (-0,4%), elektrības cenai biržā turpinot samazināties.
Pēc netipiski augstās mēneša inflācijas martā, pakalpojumu cenu pieaugums aprīlī mazliet norima (+0,6%). Swedbank klientu dati liecina, ka algu radītais spiediens uz cenām turpina sarukt, taču arvien ir gana augsts – salīdzinot ar aprīli pērn, algas pieaugušas par 8,1%. Kopumā pakalpojumu inflācija šī gada pirmajos četros mēnešos saglabājusies noturīga un, salīdzinot ar pērno gadu, pakalpojumi ir par aptuveni 5% dārgāki.
Līdzīgi kā pakalpojumi, preces aprīlī kļuva mazliet dārgākas, taču gada griezumā to deflācija turpinājās jau sesto mēnesi pēc kārtas. Pārtikas preces, kas veido lielāko daļu no preču patēriņa groza, aprīlī sadārdzinājās (+0,3%). Ar skatu plašāk var novērot, ka vidējā pārtikas cenu virzība globāli pēdējos mēnešos ir bijusi samērā neizteiksmīga un nedaudz augšupvērsta. Attiecīgi, ja neredzēsim nepatīkamu kāpumu pasaules pārtikas vai enerģijas cenās, pārtikas inflācija tuvākajos mēnešos visdrīzāk būs samērā zema. Turklāt, uzsākoties ražas sezonai, cenas kā allaž mazliet kritīsies.
Aprīlī netrūka ģeopolitisko satricinājumu, kā rezultātā naftas cena jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpināja augt. Taču situācija, piemēram, gāzes un elektrības tirgos aprīlī bija gana mierīga. Pieauga dabasgāzes cena, taču tā arvien saglabājas samērā lēta. Gan tirgi, gan nozares eksperti lēš, ka tuvākajos gados cena par megavatstundu nepārsniegs 40 eiro atzīmi. Uz enerģētikas krīzes gadu fona zemās gāzes cenas turpina vilkt uz leju arī siltumenerģijas tarifus. Pēc SPRK apkopojuma aprīlī tarifi saruka sešiem siltumenerģijas ražotājiem, toties maijā cenas samazināja astoņpadsmit komersanti. Kopumā apkures sezona šomēnes noslēgsies ar 22% mazāku tarifu nekā gadu iepriekš. Tarifs Rīgā saglabājas salīdzinoši augsts, taču pozitīvā ziņa ir tā, ka jūnijā plānoto tarifa samazinājumu par 0,1% nomainīs aptuveni 6% kritums.
Tuvojoties vasarai, mēneša inflācija mazliet vēl saruks. Iepriekš apkurei tērētos līdzekļus iedzīvotāji varēs iztērēt kur citur, piemēram, atpūtā. Kopumā mūsu prognoze par gada inflāciju 1,5% apmērā saglabājas nemainīga.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
