Parlaments otrajā lasījumā atbalstījis grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, nosakot, ka tirgotājiem būs jāsniedz ziņas par visiem darījumiem virs tūkstoš latiem, ja klients norēķinājies ar skaidru naudu. Jāpiebilst, ka jaunā kārtība trīs reizes samazina slieksni, no kura valsts vēlas iegūt informāciju par skaidras naudas darījumu – no pašreizējiem 3000 līdz 1000 latiem. Tāpat arī paredzēts samazināt slieksni, kuru sasniedzot vispār nedrīkstēs veikt darījumus skaidrā naudā – no pašreizējiem 10 000 līdz 5000 latu nākotnē.
Kā sarunā ar Neatkarīgo klāsta Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, likuma grozījumu mērķis ir paaugstināt nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitāti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nelegālās naudas ieplūšanu ekonomikā. «Šī ir visā pasaulē pieņemta prakse, kas sekmē pelēkās ekonomikas apkarošanu, tostarp aplokšņu algu izskaušanu,» sacīja J. Reirs, piebilstot, ka «nekā apgrūtinoša jaunajā sistēmā nebūs». Viņaprāt, cilvēkiem atliks vienīgi iemaksāt naudu savā bankas kontā un norēķināties elektroniski vai arī izvēlēties skaidras naudas darījumu, rēķinoties, ka šādā gadījumā naudas saņēmējs, t.i., pakalpojuma sniedzējs, informēs Valsts ieņēmumu dienestu par ikvienu darījumu virs tūkstoš latiem. Līdz ar to likumprojekts paredz noteikt pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu. Kā klāstīja J. Reirs, viņaprāt, nedz tirgotājiem, nedz pircējiem jaunā kārtība nebūs apgrūtinoša, jo jau šobrīd visas juridiskās personas ir VID elektroniskās sistēmas lietotājas, tāpēc «tām nebūs sarežģīti reizi mēnesī elektroniski aizpildīt vienu lieku ailīti».
Tiesa, neatbildēts paliek jautājums, cik sarežģīta plānotā novitāte būs, piemēram, individuālajiem amatniekiem lauku reģionos, kuri klientiem pārdod guļbūves, dārza mēbeles, mūrē kamīnus u.tml. Nevienam nav noslēpums, ka norēķini par šādiem darbiem – jo īpaši attālākos novados – lielākoties tiek veikti skaidrā naudā, jo amatniekiem nav banku termināļu, lai pieņemtu bezskaidras naudas norēķinus, un arī banku pārskaitījumi perifērijā ir daudz mazāk populāri par naudas saņemšanu tieši rokās.
Likumdevēji arī paredzējuši paplašināt gadījumu loku, kuros komersanta darbība var tikt apturēta. Apturot saimniecisko darbību, tiks veikti papildu komersanta darbību ierobežojošie pasākumi, piemēram, speciālo atļauju, t.i., licenču, anulēšana, norēķinu operāciju apturēšana, struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu noplombēšana u.tml.Jānis ReirsnaudaVID
