Jaunākie dati lieicna, ka 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, Latvijas IKP ir sarucis par 0.2%. Aktivitāte ir sarukusi ražojošajās nozarēs par 1.4% un pakalpojumu nozarēs par 1.1%. Par 0.4% mazāk iekasēti produktu nodokļi. Precizētie dati vēl atnesīs korekcijas, taču kopumā iznākums bija gaidāms.

Gada iesākumā ekonomiskā aktivitāte bija samērā stīva, kas, visticamāk, ietekmēja arī būvniecības nozares veikumu gada sākumā. Lejupslīde turpinājās tranzīta nozarē. Tomēr soli pa solim rosība pakāpeniski aktivizējās, par ko liecina izaugsme ceturkšņa laikā par 0.8%. Mazumtirdzniecība martā spēja uzrādīt pieaugumu par 2.8%. Visticamāk, ka vilkme turpmāk nostiprināsies arī pakalpojumu nozarēs un patēriņā kopumā. To turpinās virzīt, lai arī nevienmērīga, bet pietiekami straujā pirktspējas atjaunošanās. Būtiska ietekme uz kopējiem rādītājiem būs būvniecības veikumam, kas pērn kompensēja negatīvos rādītājus citās nozarēs. Arī eksportā vērojamas pakāpeniskas stabilizācijas pazīmes. Tomēr, ņemot vērā sarežģīto situāciju galvenajos tirgos, izaugsme varētu atgriezties uz trešā ceturkšņa beigām.

Atbilstīgi bankas klientu rosībai, tad, pēc gada pirmo divu mēnešu stagnēšanas, martā ekonomiskā aktivitāte atdzīvojās. Aprīlī tā ir vēl par pakāpi augstāka. Viss norāda, ka gada otrajā pusē izaugsme nostiprināsies. Tomēr ģeopolitisko risku un notikumu, gan aizturētās procentu likmju mazināšanas dēļ, atkopšanās ritēs mērenā tempā. Privātās investīcijas būs apdomīgas, tādēļ kritiska ietekme uz ekonomisko aktivitāti būs publiskajām investīcijām.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists