Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam, ko ēd, – gan pārtikas izejvielu izcelsmei, gan maltītes sastāvdaļu kvalitātei un uzturvielu vērtībai. Savukārt pārtikas ražotāji un tirgotāji sacenšas par klientu uzmanību un tiecas izcelt savus produktus uz pārējo fona kā veselīgākus un vērtīgākus, marķējot tos ar dažādiem kvalitātes apliecinājumiem. Labie nodomi noved pie problēmas: informācijas un marķējumu ir tik daudz, ka pircējs šajā mežā drīzāk apmaldīsies, nekā atradīs kaut ko noderīgu. Tāpēc gudra atbilde uz šo izaicinājumu ir Latvijā jaunā, bet daudzās Eiropas valstīs labi pazīstamā Nutri-Score sistēma, kas intuitīvā veidā pēc luksofora principa palīdz patērētājiem orientēties uzturvērtību labirintā un izvēlēties vērtīgāko produktu.

“Narvesen” nav pirmais mazumtirgotājs, kas Latvijā ievieš Nutri-Score sistēmu, – šie marķējumi ir atrodami gan uz vietējo maizes ražotāju, gan starptautisku mazumtirdzniecības tīklu privātās preču zīmes produktiem. Nutri-Score ir Francijā radīta un starptautiski atzīta pārtikas marķējuma sistēma, kas sniedz iespēju viegli novērtēt produkta uzturvērtību un salīdzināt dažādus vienas kategorijas produktus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par veselīgāku uzturu un palīdzētu izvēlēties pašu labāko. Sistēma sastāv no krāsu un burtu klasifikatoriem pēc luksofora principa: tās ir piecas krāsas no tumši zaļas līdz tumši sarkanai, attiecīgi no augstākās līdz zemākajai uzturvielu vērtībai, ko vēl paspilgtina burti no A līdz E. Tātad tumši zaļš A ir ieteicamākā izvēle ikdienā, bet sarkans E tiek piemērots produktiem, kurus labāk izvēlēties retāk. Tas gan nenozīmē, ka šie produkti ir neveselīgi – tajos gluži vienkārši būs, piemēram, vairāk cukura vai sāls. Zemāks līmenis būs arī tīriem un pašiem par sevi veselīgiem produktiem, teiksim, sieram, kas, iespējams, nesaņems augstāku vērtējumu par C vai D, jo tajā ir liels piesātināto tauku saturs, vai olīveļļai, kas atkarībā no spieduma var būt no C līdz E, jo tie ir tauki bez citām sastāvdaļām.

Katrs, kurš ir interesējies par uztura zinātni, būs dzirdējis par uztura šķīvja principu 50:25:25 jeb ideāli sabalansētu maltīti, kas sastāv no 50% dārzeņu, 25% pilnvērtīgo ogļhidrātu un 25% olbaltumvielu. Nutri-Score sistēmā maltītes tiek vērtētas pēc līdzīga principa, ar zaļu A marķējot produktus, kas ir pareizi sabalansēti un ieteicami ikdienas lietošanai. Kūciņa ar marķējumu E pati par sevi ir laba, tikai tā būtu jāēd retāk. Kļūda būtu salīdzināt nesalīdzināmo, piemēram, salātus ar kūku. Salāti ir jāsalīdzina ar salātiem, kūkas ar kūkām, lai Nutri-Score pilnvērtīgi palīdzētu izvēlēties veselīgāko iespēju.

Neviena sistēma nav ideāla, tomēr Nutri-Score efektivitāte ir vismaz 95%. Tas, kas to padara vieglāk uztveramu nekā citas marķēšanas sistēmas, ir intuitīvā pieeja: neatkarīgi no zināšanu līmeņa par produktu uzturvērtību vai pieredzes, nolasot marķējumu uz etiķetēm, cilvēki zina, ka zaļš ir kaut kas labs un veselīgs, bet sarkans – mazāk. To, kā šāda intuitīva pieeja ilgtermiņā veicina sabiedrības paradumu maiņu, varam redzēt elektroiekārtu tirgū: elektropreču iegāde, vadoties pēc burtiem, kas apzīmē energoefektivitātes klasi, ir pašsaprotama.

Tas, ko Nutri-Score sistēmā varētu vēlēties pilnveidot, ir pārtikas piedevu izvērtējums – šobrīd marķējums attiecas tikai uz uzturvielu proporcijām: cik daudz šķiedrvielu, olbaltumvielu, augļu, ogu, dārzeņu, riekstu, graudaugu, piesātināto tauku, cukura, sāls utt. produkts satur; netiek ņemti vērā arī produktā esošie vitamīni un minerālvielas, olbaltumvielu avots vai to izcelsme. Tāpēc, lai padarītu produktus ne tikai augstvērtīgus uzturvērtības ziņā, bet arī veselīgākus planētai, esam apvienojuši Nutri-Score ar “Reitan Convenience Latvia” ilgtspējas stratēģiju, izvērtējuši produktu izejvielu izcelsmes valstis, izņēmuši palmu eļļu no privātās preču zīmes produktiem “Fresh & Tasty” un “Good Food”, kā arī izveidojuši produktus, kuriem varam uzlikt likumdošanā noteiktās veselīguma norādes, piemēram, “proteīna avots” vai “daudz šķiedrvielu”. Esam papildinājuši Nutri-Score prasības ar papildu vērtībām, domājot par ieguvumu klientam. Šāda marķējuma ieviešana, protams, ietekmē gan ražotājus, gan piegādātājus: katrs produkts, katra maltīte top ciešā sadarbībā ar partneriem, un kopā mums ir jāatrod veids, kā aprēķināt Nutri-Score vērtējumu, ko mainīt un pielāgot, lai patērētāji varētu paļauties uz šo marķējumu. Tas nav vienkārši, taču mudina ražotājus kļūt arvien radošākiem un atbildīgākiem, lai atbilstu klientu gaidām un stiprinātu savu konkurētspēju tirgū, kopā padarot ikdienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku.

Ražotājiem, kuri savus produktus vēlas marķēt ar Nutri-Score, jārēķinās, ka sistēmas ieviešana var būt ļoti laikietilpīga. Tas būs ilgstošs un sarežģīts, taču arī vērtīgs process, kas ļauj izvērtēt savu produktu atbilstību noteiktam standartam un padarīt tos klientiem saprotamākus un veselīgākus. Pats galvenais – Nutri-Score marķēšanas sistēma rada vienotu izpratni par to, kas ir augstvērtīgs un veselīgs, izslēdzot maldināšanas risku un ļaujot ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem runāt kopīgā valodā.

SIA “Reitan Convenience Latvia” pārtikas kvalitātes un ražošanas vadītāja Ingūna Strode