Sākotnēji plānotās nelielās izaugsmes vietā Latvija pērn nonāca pie neliela IKP samazinājuma (-0,3%), bet tas ir galvenokārt pagātnes datu pārrēķināšanas “nopelns” – arī pagātne ekonomikā mēdz būt neprognozējama. Taču pērnā gada dati iezīmē arī cerību – otrajā pusgadā ekonomiskā aktivitāte auga gan ceturkšņu griezumā, gan attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Aizvadītajā gadā ekonomika bija izteikti atkarīga no investīciju kāpuma, kuru lielā mērā finansēja valsts un Eiropas Savienības fondi – ieguldījumi pamatlīdzekļos auga par 7,1%. Rūpniecību un dabas resursu nozares gremdēja eksporta tirgi un laika apstākļi, reālā eksporta sniegums (-5,9%) bija sliktākais kopš 2009. gada. Savukārt patērētājus nomāca joprojām augstie enerģijas un pārtikas izdevumi.
Šogad ekonomika būs sabalansētāka, lai arī joprojām stipri atkarīga no iekšējā tirgus. Lielākā pozitīvā ietekme būs privātā patēriņa pārejai no krituma par 1,2% pērn līdz orientējoši 3% kāpumam gadā kopumā. Eksportā gaidāms ceļš augšup no ceturkšņa uz ceturksni, bet vēl nav gluži skaidrs, vai ar to pietiks, lai nonāktu pie plusa zīmes gadā kopumā. Gaidāma investīciju kāpuma turpināšanās pērnajam gadam līdzīgā tempā, un joprojām pozitīvs faktors būt arī valdības patēriņš.
Tātad nākotnes skats kopumā ir mēreni optimistisks, un IKP šogad varētu augt par 1,5-2%. Ar to vēl nepietiek noturīgai dzīves līmeņa tuvināšanai Eiropas vidējam līmenim, bet var cerēt uz attīstības paātrināšanos 2025. gadā. Šogad joprojām traucēs diezgan vājie eksporta tirgi, kā arī pastiprināsies globālās nedrošības ietekme. Situācija galvenajās partnervalstīs visdrīzāk pakāpeniski uzlabosies, tā paredz arī starptautisko finanšu institūciju prognozes. Sekmes ļoti lielā mērā noteiks spēja pārvaldīt drošības riskus. Nebeidzamās runas par kara riskiem apgrūtina investīciju piesaisti, taču šiem riskiem var būt arī pozitīva ietekme. Palielināti ieguldījumi aizsardzībā ir ekonomiku stimulējoši. Tāpat pastiprināti tēriņi drošībai var eirozonai palīdzēt izkāpt no tās ieilgušās ekonomiskās letarģijas.
Šajā situācijā Latvijas ekonomikai būs vajadzīgs stiprs fiskālās politikas atbalsts. Apvienojoties reālā IKP samazinājumam un cenu līmeņa stabilizācijai aizvadītā gada laikā (cenu līmenis decembrī bija tikai par 0,1% augstāks nekā janvārī), IKP lielums faktiskajās cenās (40,3 miljardi eiro) ir tālu atpalicis no valsts budžeta plānotāju aprēķinātā, 2024. gada budžetu veidojot. Arī šogad ekonomika naudas izteiksmē visdrīzāk augs lēnāk par plānoto.
Tāpēc pastāv negaidīti liela budžeta deficīta risks šogad, taču to vajag uztvert ļoti mierīgi. Mūsu partneri eirozonā ar izpratni izvērtēs mūsu situāciju un ieguldījumu Eiropas kopīgās drošības stiprināšanā. Mērena parāda/IKP koeficienta pasliktināšanās šobrīd nav lielākā problēma, par ko uztraukties. “Normālos” apstākļos fiskālais stimuls nebūtu laba ideja situācijā, kad bezdarba līmenis jau ir diezgan zems. Šobrīd ir svarīgi nodrošināt, lai no ekonomikas puses nāk labas ziņas, tā ir ļoti svarīga jau notiekošā psiholoģiskā kara fronte.
Ir bažas arī par to, kā saasinātā drošības risku uztvere ietekmēs Latvijas uzņēmējus un patērētājus. Jaunākie ekonomiskā noskaņojuma dati par februāri, ko publicēja 28. februārī, rāda diezgan labvēlīgu ainu. Kopējais noskaņojuma indekss ir saulainākais kopš 2022. gada februāra. Rūpniecības indekss ir vislabvēlīgākais kopš 2022. gada augusta. Savukārt patērētāju noskaņojums ir augstākajā punktā kopš 2021.gada decembra, tikpat ilgu laiku Latvijas iedzīvotāji nav bijuši optimistiskāki par savām personiskajām finansēm. Tas acīmredzami saistīts ar cenu līmeņa stabilizāciju, inflācijas gaidas ir vismērenākās kopš 2020. gada novembra – brīža, kad Latvijā bija deflācija. Tas pastiprina cerību, ka deflācija atkārtosies, kā pretreakcija uz pārmērīgiem cenu kāpumiem 2021. – 2022.gadā.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
