Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas izstrādātus likuma grozījumus, kas noteic, ka Ministru kabinetam līdz 30. jūnijam jāiesniedz Saeimai ziņojums par ostu pārvaldības reformas īstenošanu.
Komisija sēdē uzklausīja Satiksmes ministriju par ostu reformas īstenošanas gaitu un iemesliem, kāpēc nepieciešams pagarināt ostu reformas īstenošanas termiņu. Vienlaikus deputāti aicināja ministriju rast risinājumus jēgpilnai reformai.
Satiksmes ministrija deputātiem pauda, ka līdz šim ostu pārvaldības reformas īstenošanu ir sarežģījuši gan pienācīgi nepārdomātie ostu pārvaldes reformēšanas risinājumi, gan to sasteigtie termiņi, gan nepietiekamā pašvaldību iesaiste.
Kritiski par esošo ostu reformu izteikušies vairāki nozares eksperti, tai skaitā arī partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, norādot, ka ostu reformā nav nekā racionāla.
“Viņi teica, ka akciju sabiedrības valdē izvēlēsies profesionāļus. Brīvostas valde izmainītā sastāvā darbojas četrus gadus. Vai tur ir ielikti profesionāļi? Kā bija politisko partiju ielikteņi, tā viņi tur arī darbojas. Kas traucēt veikt konkursu un izvēlēties profesionāļus? Kristovskis pārstāv finanšu ministru, valdību no Jaunās Vienotības. Nu, kas viņš par profesionāli? Nomainījās tikai vara, ministri salika savas politiskās partijas līdzskrējējus vai biedrus, nekas nav mainījies,” uzsvēra Lembergs.
Viņš norādīja, ka Satversmes tiesā galvenais jautājums bija ne jau reforma, bet tas, vai Latvijas Republikā pašvaldībām ir savs autonoms īpašums, kas pie tam ir ierakstīts zemesgrāmatā, vai arī ieraksts zemesgrāmatā ir tikai izkārtne?
“Galvenais jautājums Satversmes tiesai – vai [Latvijā] ir vietējās padomes vai tomēr [valsts iekārta] ir mainījusies un mums ir demokrātiska valsts, vietējā vara un katrai pašvaldībai, pildot savas autonomās funkcijas, ir savs īpašums? Citiem vārdiem, valsts jebkurā brīdī var atņemt pašvaldībai jebkuru īpašumu jeb nodot to kādam citam valdījumā. 150 miljonu vērts īpašums nodots Brīvostas pārvaldei, viņi neracionāli to izmanto, pašvaldība saka – mēs to īpašumu paši pārvaldīsim. Satversmes tiesa pateica – nē, pārvaldīs Brīvostas pārvalde vai kāda akciju sabiedrība Rīgā. Pašvaldībai skaitās ieraksts zemesgrāmatā, bet nav īpašuma no valdījuma viedokļa. Tā ka Satversmes tiesa pēc būtības pateica, ka no 1990. gada Latvijā šajā ziņā nekas nav mainījies. Tas ir ļoti slikts rezultāts un īpaši negatīvi skar Ventspils pašvaldību, tāpēc ka, ja mēs varētu rīkoties ar šo īpašumu, mēs ar to rīkotos racionālāk, no tā pelnītu daudz lielāku naudu un to īpašumu, kas nav vajadzīgs savu funkciju veikšanai, vienkārši pārdotu,” skaidroja politiķis.
Arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens neslēpj skepsi par reformu, uzsverot, ka tā maina tikai pārvaldības institūciju un reformu būtu jāpārvērtē.
Foto: F64
