Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju iegādājas Ziemassvētku dāvanas, meklējot kaut ko vērtīgu un patīkamu veikalos, tirdziņos vai tieši pie ražotājiem. Savukārt 26% labprāt dāvina iespaidus un emocijas – piemēram, biļetes uz kādu izrādi, kino vai pasākumu, ceļojumu vai restorāna dāvanu karti. Vēl gandrīz ceturtā daļa jeb 24% meklē garšīgas dāvanas, liecina SEB bankas veiktā aptauja.
Lietuvā un Igaunijā vērtīgas un patīkamas lietas, ko var nopirkt veikalos vai tirdziņos, arī ir populārākās dāvanas – to izvēlas 74% mūsu ziemeļu kaimiņu un 41% mūsu dienvidu kaimiņu. Tomēr interesanti, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā paštaisītas dāvanas ir daudz populārākas, nekā pie mums. Pašu rokām taisītām dāvanām priekšroku dod 17% iedzīvotāju Igaunijā, 15% – Lietuvā un vien 7% – Latvijā.
“Dāvanu meklēšana ir patīkams, bet dažreiz arī stresa pilns piedzīvojums. Redzam, ka arvien biežāk iedzīvotāji izvēlas dāvināt nevis kādas lietas, kas, protams, joprojām paliek populārākā izvēle, bet emocijas un iespaidus. Šāda pieeja vairāk populāra ir Lietuvā, kur, piemēram, biļetes uz izrādēm, restorāna apmeklējumu vai citas atpūtas un izklaides iespējas plāno dāvināt 34% respondentu. Igaunijā šāda veida dāvanas izvēlas 30% iedzīvotāju, bet Latvijā – 26%. Vēl interesanti, ka jau ne pirmo gadu aptaujas rezultāti rāda, ka Igaunijā vairāk pieņemts dāvināt pašu rokām darinātās dāvanas. Šī arī būtu ilgtspējīgāka izvēle: pašgatavota zapte, uzadītas zeķes vai šalle, mājās cepti cepumi ne tikai sniegs prieku un siltumu saņēmējam, bet arī palīdzes mazināt atkritumu apjomu, kas pēcsvētku posmā parasti ļoti aug,” pārdomās dalās SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
Katrs trešais kaut reizi ir atdāvinājis saņemto dāvanu kādam citam
Citās ilgtspējīgas izvēles būtu dāvināt sev piederošas un vērtīgas lietas ar kādu stāstu, kā arī atdāvināt iepriekšējos svētkos saņemtās dāvanas, kas nebija sirdij tuvas.
“Gandrīz katram no mums gadījies saņemt dāvanā kaut ko, kas vai nu nebija sirdij tuvs, vai nu vienkārši nenoderēja: kāds, kam nav cepeškrāsns, varēja saņemt kūkas cepšanas formu, kāds – grāmatu, kas viņam jau ir, sveci ar aromātu, kas ne visai patīk, šalli, kura nepiestāv. Situācijas mēdz būt dažādas, un šādas dāvanas stāv kaut kur plauktos vai nu vispār tiek izmestas, lai gan realitātē šīs mantas varētu iepriecināt kādu citu. Piedomājot, kam konkrētā lieta varētu sagādāt prieku, mēs notikti varam atrast tai jaunu saimnieku,” pārliecināta Elza Rudzīte.
Lai gan attieksme pret atdāvināšanu nav viennozīmīga – 41% uzskata, ka tas varētu aizvainot cilvēku, kurš dāvanu pasniedzis pirmais, bet 32% domā, ka tas varētu aizvainot saņēmēju, ja viņš uzzinātu, ka dāvana nav pirkta tieši viņam – vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka šāds risinājums ir labs un ilgtspējīgs, jo lieta, kas vienam cilvēkam nav noderējusi, var labi kalpot citam.
Līdzīgi domā arī mūsu kaimiņi: 32% iedzīvotāju Lietuvā un pat 50% – Igaunijā uzskata atdāvināšanu par ilgtspējīgu risinājumu. Turklāt aptuveni trešdaļa iedzīvotāju katrā valstī kaut reizi dzīvē ir atdāvinājusi kaut ko, kas nebija viņiem pie sirds vai nenoderēja, zinot, ka tas iepriecinās nākamo saņēmēju.
