Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, Latvijas IKP ir samazinājies par 0,7%, lai arī salīdzinājumā ar otro ceturksni tas ir audzis par 0,2%. Tādejādi Latvijas ekonomikas kritums trīs ceturkšņos veido 0,7%. Deviņos mēnešos privātais patēriņš ir sarucis par 1,6%, eksports par 5,8%. Savukārt investīcijas ir palielinājušās par 6,5%.
Latvijas ekonomikas kritums 2023. gadā būs izrādījies dziļāks par pašreizējām prognozēm. Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā kopumā un inflācijas nomocītais privātais patēriņš ir ievilkuši ekonomiku lejupslīdē. Tuvākajos divos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomikas aktivitāte saglabāsies stagnatīva. Būtiskākais īstermiņa izaugsmes aktivitātes atbalsts būs ieplūstošie Eiropas fondi, īpaši būvniecībā. Jebkura aizture ekonomikai dārgi maksās, tādēļ operatīva valdības iesaistīšanās ir vēlama. Piemēram, pastiprinot fondu ieplūdi vai eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju.
Pirktspējas uzlabošanās pakāpeniski atdzīvinās privāto patēriņu. Pozitīva ir ziņa, ka inflācija eirozonā novembrī ir samazinājusies daudz vairāk, nekā gaidīts, līdz 2,4%, kas ir lēnākais temps kopš 2021. gada jūlija. Tas var pastiprināt cerības, ka procentu likmju slogs varētu tikt mazināts nedaudz ātrāk, sniedzot pozitīvus impulsus ekonomikai. Tas aktivizēs patēriņu iekšzemē, gan pieprasījumu ārējos tirgos. Paātrināšanās un izaugsmes nostiprināšanās izredzes izrietēs no situācijas eksporta tirgos, īpaši būvniecībā. Taču tas ir samērā laikietilpīgs process, kā dēļ tas sagaidāms ne ātrāk par nākamā gada otro pusi. Pašreizējās Latvijas izaugsmes prognozes, kas variē ap 1,5-2% ir samērā optimistiskas un piepildīsies, ja inflācijas tempu kritums būs pietiekams, lai ECB pēc iespējas ātrāk uzsāktu mazināt procentu likmju slogu. Tikpat būtiski būs izvairīties no enerģijas cenu lēcieniem, kas var strauji izvērsties jaunu ģeopolitisko notikumu vai laikapstākļu, vai citu faktoru ietekmē. Tādēļ risks ir, ka palēnināšanās var ievilkties, ir pietiekami augsts. Darba tirgus saglabāsies salīdzinoši stabils, lai gan neliels bezdarba pieaugums ir sagaidāms. Palēnināsies arī darba samaksas pieaugums, kas gan būs pietiekams, lai pirktspēja turpinātu atjaunoties un veidotu bāzi patēriņa pieaugumam.
Pozitīvās vēsmas ir pārāk vājas, lai kompensētu negatīvās ietekmes cunami. Taču tās pakāpeniski nostiprināsies, uzlabojot arī ekonomikas perspektīvas.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
