Sporta spēļu fanu interesi kvēlina statistika par to, cik spēles pēc kārtas kāda komanda ir zaudējusi vai uzvarējusi, vai arī kāds spēlētājs guvis vismaz 10 punktus vai veicis piecas piespēles un tamlīdzīgi. Ļoti interesanta sakritība šobrīd redzama inflācijas datos. Kopš janvāra deviņus mēnešus inflācija ik mēnesi ir samazinājusies vismaz par procentpunktu. Paies desmitgades vai pat simtgades, līdz piedzīvosim šāda notikuma atkārtošanos. Oktobris visdrīzāk ir šīs sērijas beigas, novembrī gaidāmā inflācija ir zem 2%, bet diez vai tā būs 1,1% vai zemāka. Šī disinflācijas uzvaru sērija bija iespējama, pateicoties gandrīz pārdabiski nepatīkamai notikumu virknei pērn – pandēmijas atbalsis, karš, ekonomiskās politikas kļūdas. Lai inflācija šogad samazinātos, nekam nebija jānotiek, pietika ar to, ka nekas nenotiek. Cenu līmenis šobrīd ir ļoti līdzīgs februārī reģistrētajam, inflācija ir samazinājusies, šī gada cenu līmeņa viļņotajam līdzenumam tuvojoties lielā kāpuma beigu punktam.
Gada inflācija oktobrī samazinājās līdz 2,1%, vairāk nekā pusi no tā veidoja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums. Tātad varētu teikt, ka inflācija ir normalizējusies, šāds cenu pieauguma temps ir monetārās politikas mērķis. Diemžēl eirozonā kopumā inflācija vēl ir nedaudz lielāka. Augstāka ir arī t.s. pamatinflācija Latvijā, jo gada inflāciju šobrīd samazina enerģijas cenu kritums. Tam pateicoties, mājokļu uzturēšana oktobrī bija par 6,6% lētāka nekā pirms gada, bet transports par 3,3% lētāks. Taču arī pamatinflācija strauji samazinās. Par spīti spēcīgajam algu kāpumam, pakalpojumu cenu inflācija oktobrī samazinājās īpaši strauji – no 8,0% līdz 6,6%. Preču cenas strauji tuvojas deflācijas slieksnim, tās gada griezumā auga tikai par 0,6%, salīdzinot ar 1,8% septembrī.
Salīdzinājumā ar septembri kopējais cenu līmenis samazinājās par 0,4%. Tā ir jau otra “nesezonālā” mēneša deflācija pēc kārtas, pieskaitot augustu (kad cenu kritums ir ierasta parādība), cenas samazinājušās trīs mēnešus pēc kārtas. To ir radījusi pērn notikusī izejvielu cenu krituma atbalss, diemžēl patērētājus tā sasniedz ar novēlošanos. Skatoties produktu kategoriju griezumā, mēneša deflāciju pilnībā izskaidro mājokļa uzturēšanas izmaksu samazinājums.
Novembrī lielas cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas. Pateicoties bāzes efektam, novembrī gada inflācija vēl samazināsies, turpmākajos trīs mēnešos gada inflācija vairs krasi nemainīsies. Ir iespējama gada inflācijas tālāka samazināšanās vēl nākamā gada pavasarī un vasarā, ražošanas izmaksu samazinājumiem no 2022. gada 3. ceturkšņa trakajām virsotnēm turpinot sasniegt patērētājus, šis process pilnībā izpaudīsies vairāku gadu laikā. Taču vienlaikus cenu līmeni virzienā uz augšu stums algu kāpums, tāpēc pēc ļoti zemas vai pat brīžiem negatīvas inflācijas perioda nākamgad tā turpmākajos gados normalizēsies.
Daļai produktu patēriņa cenas ir stipri samazinājušās, spilgts piemērs ir piens, par to var paslavēt ražotājus un tirgotājus. Ir citi produkti, kuru cenu līmenis it kā karājas virs tukšuma. Ir pazudusi lielākā daļa importa izmaksu sadārdzinājuma, kas notika 2021. – 2022. gadā. Atgādināsim, ka arī elektrības tarifu reforma, kas radīja daudz negatīvu emociju, nozīmēja izmaksu samazinājumu daudziem uzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuri jaudu izmanto vienmērīgi visas dienas garumā, kā pārtikas ražotāji un tirgotāji.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
