Tā pirmo «zaļo» uzmetumu sabiedriskai apspriešanai VM varētu nodot šogad maijā vai jūnijā, stāsta VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Iepriekšējā plānā akūtākais jautājums bija slimnīcu sektora reformas, paredzot reorganizēt – pārveidot, apvienot, likvidēt – virkni slimnīcu un to lielos vilcienos arī īstenojot.

Jaunajā māsterplānā 2013.–2018. gadam tik asas kustības VM neesot paredzējusi, šoreiz lielāku uzsvaru likšot uz ambulatorās aprūpes attīstību, vēsta «Diena».

No Muciņa teiktā izriet, ka topošajā ambulatorās un stacionārās attīstības plānā īpaši ņems vērā tautas skaitīšanas rezultātus, proti, aktuālos datus par iedzīvotāju skaitu reģionos. Atbilstoši iedzīvotāju blīvumam tad arī plānos, cik attiecīgajā vietā nepieciešams ģimenes ārstu, cik ambulatoro speciālistu, kāds ir vēlamais nodrošinājums ar medicīnas iekārtām, raksta NRA.lv.

VM valsts sekretārs pieļauj, ka ambulatoro palīdzību varētu vairāk koncentrēt lielākās ārstniecības iestādēs. Ārstu speciālistu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu esot krietni audzis, jo «iedzīvotāji ātrāk pamet valsti nekā ārsti», stāstījis Muciņš.

«Mēdz būt, ka speciālistam nav tik daudz darba, lai būtu pietiekami nodarbināts. Jo lielāks ir ārstu tīkls, jo lielākas ir izmaksas, tāpēc varētu vairāk koncentrēt speciālistu pakalpojumus,» viņš paskaidro.

Turklāt, ja ārsts sastopas tikai ar vienu saslimšanas gadījumu trīs dienās, arī viņa sniegtā pakalpojuma kvalitāte krītas, jo trūkst pieredzes. Tāpēc vairāk jādomā par iespējām pacientus transportēt uz ārstniecības iestādēm, kurās koncentrētu speciālistu sniegtos pakalpojumus. Primārajai, proti, ģimenes ārstu un viņu palīgu, aprūpei gan jābūt pēc iespējas pietuvinātai iedzīvotājiem, sacījis Muciņš.Rinalds MuciņšVeselības ministrija